THE BLOG

informācijas plūsmā no neta aizvien vairāk visādi cilvēki lietas sāk uztvert tādā spirituālā gaismā. nepiespiestība, miers un tādas skumīgas atklāsmes. var jau būt, ka man tikai rēgojas, bet patīkami tik un tā.

vakar gājām cauri mežam uz alfu pēc ūdenspīpes tabakas un runājām par pasauli. nu kā jau mēs parasti mēdzam darīt... prātot par to, kā tas viss varētu būt iecerēts, kā tas viss strādā un kuros punktos īsti saslēdzas kopā. parasti šādās sarunās mēs nonākam līdz kaut kam tādam, kas ir pārbaudāms praksē, un mums parasti izrādās taisnība. patiesībā jau nekas vairāk par dažiem loģiskiem spriedumiem un arhidoksu izprašanu vai vismaz pieņemšanu nav vajadzīgs.

bet vakar bija vēl interesantāk, jo mēs aizrunājāmies līdz pašai augšai. līdz punktam, virs kura nekā vairs nav. un no tā punkta uz visu pavērās dīvains skats. nu apmēram kaut kas līdzīgs šim. fraktālis. nebeidzams sazarojums. un tas iekļāva visu. latiņa pacēlās vēl augstāk, dažas svarīgas lietas kļuva vēl mazāk nozīmīgas nekā parasti, citas šķietami nesvarīgas lietas pēkšņi kļuva pārāk nozīmīgas.

bet līdz tā visa pārbaudīšanai gan mums vēl drusku jāpaaugas. nu gan jau izaugsim :)