storm
Sep. 8., 2008 | 11:24 am
No:: her_crow
damn. vakar pārrados mājās tā pavēlu. laikam pat vairāk tā kā uz rīta pusi. pīpēju virtuvē un skatījos kā tālumā zibeņo. bija drusku sirreāla sajūta, varbūt kaut kas saistīts ar vientulību or something. devos gulēt. pēc kāda laika pamodos no nenormāla trokšņa ārpusē, un sapratu, ka ir iestājusies vētra. izgāju kails uz balkona un sajūta bija vēl sirreālāka. bija jau kļuvis gaišš, bet ambientā gaisma bija gaiši dzeltena. saules nebija. gāza lietus, zibeņoja un vājprātīgi skaļi dārdēja pērkons. un cauri tam visam spiedās šī vienmērīgā, ambientā dzeltenā krāsa.
es nolēmu, ka tā jau to neatstāt. ka man arī jāpamēģina. apsēdos uz balkona margas, šūpojot kājas pār malu, un skatījos kā lejā krīt lietus. pēc mirkļa jau biju pilnīgi slapjš un pilnīgi aizlidojis. lietus lāses, kas lielā ātrumā attālinās no tava uztveres fokusa, mēdz radīt sajūtu, ka tu celies aizvien augstāk un augstāk. un astotajā stāvā jau tā bija diezgan augsts. arī miega bads rāva nost jumtu tā, ka man dažbrīd likās, ka moš ir iestājusies apokalipse, jo tā dzeltenā krāsa noteikti nebija nekas tāds, kas notiek katru dienu.
was fuckin weird.
es nolēmu, ka tā jau to neatstāt. ka man arī jāpamēģina. apsēdos uz balkona margas, šūpojot kājas pār malu, un skatījos kā lejā krīt lietus. pēc mirkļa jau biju pilnīgi slapjš un pilnīgi aizlidojis. lietus lāses, kas lielā ātrumā attālinās no tava uztveres fokusa, mēdz radīt sajūtu, ka tu celies aizvien augstāk un augstāk. un astotajā stāvā jau tā bija diezgan augsts. arī miega bads rāva nost jumtu tā, ka man dažbrīd likās, ka moš ir iestājusies apokalipse, jo tā dzeltenā krāsa noteikti nebija nekas tāds, kas notiek katru dienu.
was fuckin weird.