(bez virsraksta)
Sep. 11., 2012 | 12:24 pm
No:: crescendo
Ok, ja Neuromancerī pietrūka bezcerības... tad aizmirsti ko par Snow Crash teicu, baigi pozitīvs. Anathem joprojām varētu būt vērtīgi izlasīt, tur filosofijas un 'wtf are you doing with your life'bāšana degunā varētu atvērt to pozitīvismu.
Black Company militārisms ir nu, kā Veģmakā uz vidu/beigu galu varbūt. Tikai Veģmaks ir ūbermenšs, Black company ir just regular people. Tā ka no militārisma nebaidies, nav nekas traks. Bet varētu neatbilst kategorijai tiešām tāpēc, ka viegla. Viegla lasāmviela ne tajā, ka nav blood&gore&miserable people (tas tur ir diezgan), bet tajā, ka nav tur baigā ņemšanās ar filozofiju un dzīves jēgu -utilitārisma filosofijas pārstāvji sevi ar tādām pārdomām baigi nenomoka, un BC ir ļoti utilitāri. Tas nav 'must read' gabals, bet tāds 'nu ja nav ideju ko lasīt, paņem, nav jau biezs, daudz laiku neaizņems'.
Illium un dievi ar ballistiskajām... Tas ir vairāk Odysseum, par kā eksistenci iesaku vispār aizmirst un uzskatīt ka Illium turpinājuma nav, nav paredzēts un nav iespējams (jo, nopietni, man Odysseum likās, kā tīnes rakstīts fanfics Illiumam. Nespēju noticēt, ka autors tas pats un pie tam vīrietis). Illium tas viss meiko sensu - tā ir etīde par 'sufficiently advanced technology is indistinguishable from magic' tēmu -- principā posthumnāisti LARPu spēlē, cenšoties maksimāli pietuvināties Homēram un to visu dara pēc baigi striktiem noteikumiem. Tāds, ideālais larps :) Viens no galvenajiem viewpoint tēliem ir hronists, cilvēks parastais, kam vienīgais pienākums ir izmantojot 'dievu' dotos gadžetus vazāties apkārt reģistrēt, vai viņi nav no Homēra novirzījušies.
Some things don't work as expected and story ensues. Savukārt Illiumā sievietes parastās siekalojas ap Odiseja trenēto torsu un izdzīvošanas prasmēm, un Odisejs nav tas Odisejs utt utjp. BS.
Black Company militārisms ir nu, kā Veģmakā uz vidu/beigu galu varbūt. Tikai Veģmaks ir ūbermenšs, Black company ir just regular people. Tā ka no militārisma nebaidies, nav nekas traks. Bet varētu neatbilst kategorijai tiešām tāpēc, ka viegla. Viegla lasāmviela ne tajā, ka nav blood&gore&miserable people (tas tur ir diezgan), bet tajā, ka nav tur baigā ņemšanās ar filozofiju un dzīves jēgu -utilitārisma filosofijas pārstāvji sevi ar tādām pārdomām baigi nenomoka, un BC ir ļoti utilitāri. Tas nav 'must read' gabals, bet tāds 'nu ja nav ideju ko lasīt, paņem, nav jau biezs, daudz laiku neaizņems'.
Illium un dievi ar ballistiskajām... Tas ir vairāk Odysseum, par kā eksistenci iesaku vispār aizmirst un uzskatīt ka Illium turpinājuma nav, nav paredzēts un nav iespējams (jo, nopietni, man Odysseum likās, kā tīnes rakstīts fanfics Illiumam. Nespēju noticēt, ka autors tas pats un pie tam vīrietis). Illium tas viss meiko sensu - tā ir etīde par 'sufficiently advanced technology is indistinguishable from magic' tēmu -- principā posthumnāisti LARPu spēlē, cenšoties maksimāli pietuvināties Homēram un to visu dara pēc baigi striktiem noteikumiem. Tāds, ideālais larps :) Viens no galvenajiem viewpoint tēliem ir hronists, cilvēks parastais, kam vienīgais pienākums ir izmantojot 'dievu' dotos gadžetus vazāties apkārt reģistrēt, vai viņi nav no Homēra novirzījušies.
Some things don't work as expected and story ensues. Savukārt Illiumā sievietes parastās siekalojas ap Odiseja trenēto torsu un izdzīvošanas prasmēm, un Odisejs nav tas Odisejs utt utjp. BS.