THE BLOG - stulbie ārsti

bļa kā man besī ārsti un ņemšanās ar viņiem. man sāp zobi, nu tik ļoti, ka nolēmu beidzot pārvarēt savu besi un aiziet pie zobārsta. protams, ka normālam mirstīgajam nav iespējams nekur pierakstīties pie zobārsta uz nākamo dienu, pat ja tu raudi klausulē, ka nāve tevi jau pa pusei sagrābusi. nolēmu, ka jāizmanto savas mammas talanti. viņa brīnumainā kārtā varēja mani pierakstīt šorīt pie zobārsta poliklīnikā, kas ir blakus manai mājai. man liekas, ka tas ir tāds mammu talants, ko es nekad mūžā neapgūšu, bet nu whatever. tiku pie zobārsta starp diviem pierakstiem pa vidu.

zobārsts vienam zobam izņēma aizvēsturisku plombi, un ielika pagaidu plombi, un man ir sajūta, ka tā huiņa manā mutē tūlīt izšķīdīs, kaut gan sāpes nav pārgājušas galīgi nemaz. vēl zobārsts mani sabāra un lika pierakstīties pie higiēnista. pieeju reģistratūrā un izrādās, ka uz higiēnistu jāgaida divas nedēļas. nu labi, pierakstos. jautāju, kad nākamreiz varu nākt pie zobārsta, un man atbild, ka pēc mēneša. man jau sāk rasties vēlme plēst laukā matus un skriet uz riņķi bļaujot. karoče pasūtu viņus visus dirst.

piezvanu uz veselības centru 4 un tur ir šāda saruna
- sveiki, es gribu rīt pie higiēnista
- viņam tāds papilns kalendārs
- gan jau kāda brīva vietiņa atradīsies, ne?
- jums ir polise vai maksāsiet skaidrā?
- skaidrā
- jā lūdzu, protams, kurā laikā jums vajag?

viss šis mani nokaitināja šausmīgi. reizēm man ir sajūta, ka man patīkamāk būtu nomirt, nekā jebkādā veidā sevis sasaistīt ar visu to haosu un huiņu, kas valda ārstniecības nozarē.