THE BLOG - everyone can go to hell

vakar aizgāju drusku iedzert aliņu alā. kā jau normālā ceturtdienā piecos raundos padirsu brengulim. laikam es drusku pārcentos ar koncentrēšanos uz dzērieniem, nevis uz kompāniju, jo vienā brīdī es sapratu, ka man jau ir reāli jāturas pie sienām. es biju tik piedzēries, ka vairs pat Poison nevarēja padziedāt. tā ir tāda dīvaini patīkama sajūta, kad tu izjūti savas balss limitu, un to, cik patiesībā tava balss ir vāja. vobšem es nekad vēl nebiju tā pieļurbājies bārā, un tas bija diezgan muļķīgi no manas puses, jo ar tevi protams notiks visādas negatīvas lietas tieši tad, kad tu būsi drusku nolaidis savu aizsardzību. the night was horrible. although I feel completely ravaged, it was a nice reminder that I am not invincible. jāpaņem pāris mierīgi vakari.