draudziņi
Apr. 16., 2012 | 10:12 am
šorīt atkal pēc ilgāka laika sanāca braukt ar autobusu, un tā vietā, lai uzvilktos par pilsētas ceļu slikto stāvokli, bija laiks pārdomāt visādas lietas. piemēram par Bondara kvestu pēc patiesības. visgaišākās šī kvesta izpausmes notika divas nedēļas pēc kārtas DJ dzīvoklī, kur mēs sestdienas vakarā slinki cilājām kaut kādas glāzes. vienā reizē cieta gan Beāte, kad Bondars viņai uzklupa par tēmu, kad viņa darīs publiskas savas attiecības ar mani, jo viss jau esot tik acīmredzams, ka praktiski durot ārā viņa acis, gan arī arī es, kad Bondars man jautāja, kapēc es feisbukā neesmu nomainījis savu attiecību statusu. nedēļu vēlāk iekšā dabūja Silva, kad Bondars metās viņai virsū par to, kapēc viņa nepadara visiem zināmas savas attiecības ar Niču.
tas viss (nu, Bondara tonis galvenokārt) man atgādināja par vienām citām episkām attiecībām šajā kompānijā - atcerējos laikus, kad Žaņa sāka medīt Axelu. kaut kā tas visu laiku bija tā pieklusināti un par to varēja paņirgāties tikai tā mēreni, bet tā kā uz Axelu acis meta vairākas beibes, tad Žaņa, vinnējot sacensībās, ne mirkli nekavējās paziņot par savu uzvaru, tādējādi izbeidzot jebkādu sāncensību. Lai arī par šo Žaņai žetons, jo tas ir viens no sakarīgākajiem taktiskajiem lēmumiem viņas mūžā, tas pavēra durvis nenormālai ņirgāšanās lavīnai. vai jūs vispār atceraties, CIK ĻOTI visi ņirgājās par šo pāri? droši vien, ka ir jau pirmirsies, jo šobrīd Axels+Žaņa šķiet kā pats par sevi saprotams lielums, BET ES ATCEROS! un vēl es atceros, ka vienu dienu mēs kārtējā ņirgāšanās lēkmē secinājām, ka šādi ņirgājoties ir jau pagājis PUSGADS, un ka vajadzētu tā kā pierimt, jo vairs nav smieklīgi. not! jo tas turpinājās vēl kādus divus vai trīs mēnešus, līdz beidzot visi pie šīm attiecībām pierada, vai arī beidzās visi joki, šo daļu neatminos pārāk skaidri.
varētu protams dirst par šo kompāniju ilgi un daudz, bet vienreiz man Silva teica: "Iedomājies, cik mēs esam laimīgi, ka mums ir draugi! ir taču cilvēki, kuriem nekā tāda vispār nav, ne draugu, ne kompānijas, ne šādu kopīgu lielu pasākumu. mums ir paveicies!" un patiesībā es aizvien vairāk viņai piekrītu, ka ir paveicies. es piemēram varu bondaram sejā teikt, ka es vēlos, lai viņu nobrauc autobuss, un viņš tapēc man nesit pa seju, bet tikai pasmejas, un tas ir awesome.
tas viss (nu, Bondara tonis galvenokārt) man atgādināja par vienām citām episkām attiecībām šajā kompānijā - atcerējos laikus, kad Žaņa sāka medīt Axelu. kaut kā tas visu laiku bija tā pieklusināti un par to varēja paņirgāties tikai tā mēreni, bet tā kā uz Axelu acis meta vairākas beibes, tad Žaņa, vinnējot sacensībās, ne mirkli nekavējās paziņot par savu uzvaru, tādējādi izbeidzot jebkādu sāncensību. Lai arī par šo Žaņai žetons, jo tas ir viens no sakarīgākajiem taktiskajiem lēmumiem viņas mūžā, tas pavēra durvis nenormālai ņirgāšanās lavīnai. vai jūs vispār atceraties, CIK ĻOTI visi ņirgājās par šo pāri? droši vien, ka ir jau pirmirsies, jo šobrīd Axels+Žaņa šķiet kā pats par sevi saprotams lielums, BET ES ATCEROS! un vēl es atceros, ka vienu dienu mēs kārtējā ņirgāšanās lēkmē secinājām, ka šādi ņirgājoties ir jau pagājis PUSGADS, un ka vajadzētu tā kā pierimt, jo vairs nav smieklīgi. not! jo tas turpinājās vēl kādus divus vai trīs mēnešus, līdz beidzot visi pie šīm attiecībām pierada, vai arī beidzās visi joki, šo daļu neatminos pārāk skaidri.
varētu protams dirst par šo kompāniju ilgi un daudz, bet vienreiz man Silva teica: "Iedomājies, cik mēs esam laimīgi, ka mums ir draugi! ir taču cilvēki, kuriem nekā tāda vispār nav, ne draugu, ne kompānijas, ne šādu kopīgu lielu pasākumu. mums ir paveicies!" un patiesībā es aizvien vairāk viņai piekrītu, ka ir paveicies. es piemēram varu bondaram sejā teikt, ka es vēlos, lai viņu nobrauc autobuss, un viņš tapēc man nesit pa seju, bet tikai pasmejas, un tas ir awesome.