THE BLOG - manas problēmas

ehh, man visu dienu tāda sajūta darbā, ka nekam, ko daru, nav jēgas. viss sanāk kaut kā pa pavirši un nekvalitatīvi. ir jau arī manā projektā šobrīd tāds bardaks, ka vnk pakārties būtu daudz vieglāk un patīkamāk, nekā to visu uztaisīt, nemaz jau nerunājot par to pierasto lietu, ka visu vajag tūlīt un steidzami. tam visam pa virsu man sāk likties, ka tas paviršums rodas no fakta, ka par daudz brīvdienās salietojos apreibinošās vielas. viss prāts tādā ķīselī, ka nemitīgi nepamanu svarīgus sīkumus - like, atdodu presei maketus ar pantonēm utt. varbūt no tiesas ir jāsāk mazāk dzert. jānoliek tās tiesības un jākļūst par šoferi saviem dzērājdraugiem - tas mani piespiedīs būt skaidrā biežāk, nekā tas ir bijis pēdējā laikā.

heck, uzrakstīju arī iesniegumu par atvaļinājumu, lai varētu doties uz ģeoralliju, un izskatās, ka nekāda atvaļinājuma man nebūs, jo tad jau ir nākamā BiFri kampaņa, kurā man būšot jāštancē maketi. un es tipa esot labākais un ātrākais maketu štancētājs. no vienas puses labi, ka mani par tādu vēl uzskata, jo šķiet, ka no tās dzeršanas nopietni ir sākusi ciest mana darba kvalitāte. a no otras puses - man tak gribas uz to fakino ģeoralliju aizlaist. a no trešās puses - varbūt arī ka nemaz nevajag tur braukt, jo tā jau atkal būs splašnaja dzeršana un tas man šobrīd galīgi necepī augstākminēto apsvērumu dēļ.

un kurā brīdī cilvēks īsti pārtop alkoholiķī?
vai tad, kad viņš ieiet viekalā un domā vai pirkt 0.5 vai 0.7 un beigās paņem litru?
vai arī tad, kad viņš ieiet viekalā un domā vai pirkt 0.5 vai 0.7 un beigās naudas pietiek tikai 0.3?
vai tomēr tad, kad viņam pietiek ar 0.2 lai pilnīgā žopā apreibinātos, bet viņš tomēr spēj izdzert litru?

kas to visu vispār lai saprot...?
vobšem grūti man, nabadziņam, ar to dzeršanu. šitā pirms diviem (vai trīs?) gadiem pa vasaru jau aizdzēros,
un zaudēju darbu.
moš jāmācās no kļūdām