| |
[Dec. 18th, 2013|01:33 pm] |
tātad iegādājos plānotāju, kuru izdevis Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejs, cīšā sadarbībā ar creativemuseum, H2E un Skrivanek. Pašai man tādu nevajag, jo visu plānoju galvā, bet, lai atbalstītu latvju tautu, tās kuļturus un varbūt kādam/kādai, kas plānotājus lieto, šajos ziemassvētkos izsniegtu relatīvi ekskluzīvu dāvanu, tomēr atļāvos iztērēt 8,43 LVL.
tagad tātad sertificēta grafiskā dizaina eksperta (tb. mans) slēdziens:
+ vienā atvērumā ir nedēļas dienas, plus vieta garākiem, ar dienām nesaistītiem ierakstiem
+ normāls formāts un svars
+ labs papīrs rakstīšanai
+ pietiekami lieli fonti, atstarpes starp līnijām etc
+ moleskin širpotreba fani čurās karstu
+ tāds zolīds muzejs izdod kaut ko, kas varētu patikt arī visu-vieglāk-tverošiem ļaudīm
- vāki un papīrs šķiet piemērotāks ICONs tipa grāmatām, nevis ikdienā ērti šķirstāmam plānotājam (lai gan par šo būtu jāpārliecinās, palietojot ilgāku laiku). Gumijas stiprinājumi aizmugurē iespiežas un bojā plānotāja papīru.
- plānotājs un muzeja priekšmetu attēlu/paskaidrojumu daļas katra pati par sevi, līdz ar ko ir vai nu jāpievēršas kuļturālai izziņai, vai arī jāplāno, ignorējot kultūru. Nodarboties ar plānošanu kļūst tā kā vientulīgi. Daudz lasāmā. Pārāk maz skatāmā.
- drūms tāds, viss pārsvarā melns. Papīrs nekomplimentē attēliem, tas iesūc gana daudz tipenes krāsas, tāpēc 'smags', tāds stiliņš bija populārs 2000' sākumā fotogrāmatām, līdzīgi kā vienubrīd instagrama popiņš..
slēdziens: 'solīdā muzeja' kontekstā droši vien asociējas ar baigo novitāti, bet tā gaumīgs, normāls priekšmets, kuru, ja man vajadzētu plānotāju, es vēl apsvērtu, pirkt vai nepirkt.. |
|
|
| |
[Dec. 18th, 2013|09:41 am] |
Pirmo reizi muza gadaju egli. Man skiet, ka, tapat ka visas manas pirmas reizes, izdevas sudigi. Mierinu gan sevi ar domu, ka davatam zirgam zobos neskatas (tas bija iecerets tads ka parsteigums vecvecakiem, kuri katru gadu aizvien nopietnak apsver iespeju skipot nudas teresanu eglei), ja bus galigi sudigi, uz jauno gadu vares nopirkt sev citu, labaku. Laba zina ir tada, ka, ta ka saja reize tika pielautas visas iespejamas kludas un nepareizibas, kuras nakotne zinasu nepielaut, atlaujos pieskirt sev cirsto eglu gandriz eksperta statusu. |
|
|
| |
[Dec. 10th, 2013|03:23 pm] |
arhitektūras eksperts ierunājās (tb. es). esmu ļoti vīlusies, ka dzīvojamais nams, kas top skārņu ielā 11, ir uzbūvējies augstāks par 2-3 stāvu. vai tamdēļ mūsu senčusenči doma laukuma un citu - tagadējo - laukumu apbūvi brucināja nost, lai pus gadsimtu vēlāk to visu atkal aizbūvētu nafig ciet? tas pats ar ielu stūriem, kas savlaik ieplānoti neapbūvēti, lai acij ir kur atpūsties, dibinu kādā skvēriņā nolikt atpūtināties, abet tagad viss aizkakāts ar stikla būrīšiem - šmaksimām un šrimi. arī vecrīgā tagad skats i uz pētera, i uz bijušo jura baznīcu aizsegts, proporcijas visvēsturiskākajā epicentrā izčakarētas.
es varētu kā tāda veca ragana kratīt līku pirkstu un pareģot, ka tas viss dēļ tiem kompjūteriem. Redz, briesmīgais dzīvojamais klucis Kungu-Mārstaļu/kalēju ielā izskatās tīri tā neko, kad ievērtē papīra projektu. Tajā brīdī arī manu ledus dūrē sažņaugto sirdi atlaida, ka, ēēē, bet uz papīra tā izskatās pat tīri lōgiska - ritmiņš sasaucas tur, taisnītes un paralēlītes šur. abet uz vietas! UZ VIETAS! aizejiet un fakin uz vietas paskataities, cik svešķermeniski tas klucis tur stāv un vēl joprojām nav apdzīvojies. Varu saderēt, ka skārņu 11 muciņa ir tāds pats kompļūtera (de)ģenerēts nams, kura apdare jauki saspēlēsies ar Jāņa baznīcas ziemeļu gotikas frontonu un agrīnās renesasnes apsīdas daļu, Pēterbaznīcas oktagonālās apsīdas ritmiem, bet sitmannost, 2-3 stāvi dabā izskatījās daudz proporcionālāk un harmoniskāk, nekā tagadējie 5... |
|
|