|
Dec. 18th, 2013|01:33 pm |
tātad iegādājos plānotāju, kuru izdevis Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejs, cīšā sadarbībā ar creativemuseum, H2E un Skrivanek. Pašai man tādu nevajag, jo visu plānoju galvā, bet, lai atbalstītu latvju tautu, tās kuļturus un varbūt kādam/kādai, kas plānotājus lieto, šajos ziemassvētkos izsniegtu relatīvi ekskluzīvu dāvanu, tomēr atļāvos iztērēt 8,43 LVL.
tagad tātad sertificēta grafiskā dizaina eksperta (tb. mans) slēdziens:
+ vienā atvērumā ir nedēļas dienas, plus vieta garākiem, ar dienām nesaistītiem ierakstiem
+ normāls formāts un svars
+ labs papīrs rakstīšanai
+ pietiekami lieli fonti, atstarpes starp līnijām etc
+ moleskin širpotreba fani čurās karstu
+ tāds zolīds muzejs izdod kaut ko, kas varētu patikt arī visu-vieglāk-tverošiem ļaudīm
- vāki un papīrs šķiet piemērotāks ICONs tipa grāmatām, nevis ikdienā ērti šķirstāmam plānotājam (lai gan par šo būtu jāpārliecinās, palietojot ilgāku laiku). Gumijas stiprinājumi aizmugurē iespiežas un bojā plānotāja papīru.
- plānotājs un muzeja priekšmetu attēlu/paskaidrojumu daļas katra pati par sevi, līdz ar ko ir vai nu jāpievēršas kuļturālai izziņai, vai arī jāplāno, ignorējot kultūru. Nodarboties ar plānošanu kļūst tā kā vientulīgi. Daudz lasāmā. Pārāk maz skatāmā.
- drūms tāds, viss pārsvarā melns. Papīrs nekomplimentē attēliem, tas iesūc gana daudz tipenes krāsas, tāpēc 'smags', tāds stiliņš bija populārs 2000' sākumā fotogrāmatām, līdzīgi kā vienubrīd instagrama popiņš..
slēdziens: 'solīdā muzeja' kontekstā droši vien asociējas ar baigo novitāti, bet tā gaumīgs, normāls priekšmets, kuru, ja man vajadzētu plānotāju, es vēl apsvērtu, pirkt vai nepirkt.. |
|