es neesmu arhitekte, līdz ar ko mans viedoklis nav autoritatīvs. Bet iespaids pēc šīs ēkas apmeklējuma bija, ka padomjlaika publiskās būves, kuru kvalitātes tiek kritizētas, ir divas galvastiesas pārdomātākas un profesionālākas, nekā Dzintars. Gan no ārpuses, gan iekšpuses. Par detaļām vispār nerunājot. Es biju ļoti, ļoti, ļoti nepatīkami pārsteigta un vienīgais, kam es šo ēku varētu piedot (ja kāds man to vispār prasītu, lol), ir, ja tā būtu, piemēram, Rīgas Miesnieka administratīvā ēka (amorfs blāķis ar starpšūnu šķirduma toņa gaismu)

(Reply to this) (Parent)