| |
[Jan. 4th, 2016|11:40 am] |
Noteikti būs sitiens-atsitiens, bet šajā brīdī es nespēju pietiekami izsacīt, cik suniski priecīga esmu, saņemot veselu mēnesi atvaļinājuma! ironiskā kārtā šī brīža stāvoklis ir identisks pagājušā gada šī paša hronoloģiskā brīža stāvoklim, tie paši stresi, tie paši iespringumi, tās pašas draudu vēstules, tāda sajūta, ka šis gads pa starpai nemaz nav bijis. Lai gan bijis tas ir un bijis vienā bezgalīgā (un neauglīgā) stresā un miljards sprindzinošos darbos, no kuriem, ja tagad vajadzētu kādu nosaukt - nevarētu (nē, nu, varētu, bet tas neizklausītos pārliecinoši).
Var gadīties, ka manas prombūtnes laikā nobruks te viss pamatīgi, bet, nu, lai laiž vaļā, ja kas nepatīk - uz dieviem krēsliem ar vienu pakaļu tomēr nosēdēt nevar. |
|
|
