1) arī vīrieši mirst militāros konfliktos. arī viņus vajadzētu aizsargāt no nāves tajos.

2) kāpēc sieviete ir jāaizsargā? Vai tāpēc, ka viņa ir īpašums, objekts, par kura labklājību ir atbildīgs vīrietis? Kurš paprasa sievietei pašai, kā un vai maz viņa vēlas tikt aizsargāta? Kāpēc apgrūtināties prasot ko sievietei, ja daudz labāk var izlīdzēties ar sievietes ideju un viņas vietā izlemt, kas viņai vajadzīgs.

3) tās nav īstas sievietes un bērni, kuru aizsardzība tiek minēta, bet gan poijētiskas idejas, kas iepiņķerējas militārā konflikta poijētiskās idejā. Kā tāds koda vārds, kuru lietojot tiek attaisnots militārais bulšits, vienlaicīgi neapgrūtinoties ar reālu cilvēku apzināšanu, jo reālo cilvēku vidū mirs sievietes, bērni un vīrieši. Un te atkal nonākam pie sākuma, kur vīriešiem ir rezervēta heroiskās nāves iespēja (tāpēc viņus nevajag sargāt no militārā bulšita), kamēr sievietēm un bērniem - aizsargājamo nabadziņu loma u.t.t., u.t.jp.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tev gan ir daudz laika domāt!
var jau būt, ka tā. es gan vairāk redzu, ka skaita civiliedzīvotāju nāves un bērnu. sievietšu nāve tomēr ir palikusi sekundāra tāpat kā vīriešu. Un tur gan man šķiet, ka bērnu nāve tikai parāda konflikta bezjēdzību un šausma vairāk nekā pieaugušu cilvēku.
tas tā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es vairak par zinam, kuras militarpersonas izpildas, ka "vini - pideri, dara pari sievietem un berniem, tapec mochisim vinus sartierii"

(Reply to this) (Parent)