bet realitāte pārsvarā tāda arī ir

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ja? Arī tad, ja tev ir kaut kāda izglītība, rokas aug no pareizās vietas un attapīga galva uz pleciem? Tipa pasaulē (Rīgā, Latvijā vai plašāk) neeksistē citi darbi, bet tikai Maxima pārdevējas? Oficiāli darbi? Haltūras? Un ja arī cilvēks ir bez iglītības un tiešām tāds anti-social, tad neeksistē arī marķētājas darbs būvniecības preču vai pārtikas preču veikalos vai noliktavās?
Kamōn, protams, ne jau jebkurš var atļauties aiziet no darba tā uz 1-2, bet tas liecina tikai par atbildību un apdomību - jā, kuram kredīti un kuram bērni.
Bet tas nenozīmē, ka visā valstī (vai pilsētā vai plašāk) ir tikai viens vienīgs postažas lauks..

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tjā, bet reizēm liekas, ka tomēr varētu arī neplēsties ar zobiem un nagiem n-darbos, lai nodrošinātu tik vien kā normālu Eksistenci...
tā vispārējā tendence tomēr ir tuvāk tam mīnusam nevis izdaudzinātajam veiksmes stāstam
tas ir tā, kā mērīt vidējo temperatūru slimnīcā apmēram

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Acīmredzot man (darbs no taviem kontaktiem, paldies, Cibā ir spēks!) un visiem man zināmajiem ir pa kādam veiksmes stāstam. Reti kurš darbs ir baigi krutais, protams, katram ir savs puds sāls jāapēd vai ar garoziņu jāsadzīvo, bet arī man zināmie pāķi ar pamatskolas izglītību ir kaut kā izgrozījušies un sevi (un bērnus, kuram ir) nodrošinājuši.
Pāris vietās Rīgā, piemēram, marķētājas saņem ap 600 ls uz rokas. Darbs kaulus nelauž - sēž, pļāpā, marķē visas bariņā. Alga aploksnē, bet toties atbildība minimāla. Nodokļu daļu viņas piezog klāt no produktiem. Nav garantijas par slimības lapām un pabalstiem, protams, kas ir slikti, bet uz kādu laiku tomēr šāds darbs arī ir opcija.
Protams, ka mani un tavi kontakti un stāsti ir subjektīvi un neataino vidējo situāciju valstī.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu jā - arī nevar nepiekrist
kaut kā jau katram jāiekārtojas un taču katrs arī kkā dzīvo uz priekšu

ja tā padomā - es arī droši vien tagad labāk saņemtu lielāku algu, bet bez soc garantijām
lai gan - kad tā bija, tad nez kāpēc bij jābrēc pēc tiesas un taisnības :D
tā ja

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Un vēl būtu objektīvi jāizvērtē, kas ir tas, lai Normāli Dzīvotu. Man Normāli Dzīvot nozīmē kādu grāmatu un ceļojumu, kad ir iekrāta nauda - tas ir kā ekstra. Ikdienā, protams, Normāla Dzīve ir jumts virs galvas un pilns vēders. Bet dažiem, lūk, Normāla Dzīve ir preces, kas ir dārgas un ikdienas dzīvei varbūt pat nebūtiskas - liela patēriņa auto (pilsētā, piemēram, ja ar to brauc 1 cilvēks un tas nav saistīts ar maizes pelnīšanu), dārgas šmotkas, rotas vai tmldz. Dziļākajos laukos, piemēram, plati un plakani tv un gudri telefoni, eu, tiešām pirmā nepieciešamība? Viņiem nav nenošķiebtas kurpes, bet viņiem vajag dārgas tehnikas - es pati to piedzīvoju, kad kādu brīdi līdzdarbojos brīvprātīgajā darbā vienā ziedošanas un palīdzēšanas kantorī.
Lai nu kā, man tomēr labpatiktos saglabāt kaut pilīti optimisma un turpināt domāt, ka viss nav tik drūmi. Un ka valsts / valdības / priekšniecības lamāšana un Laimes Lāča gaidīšana neko nedos - vajag pašam rakt!

(Reply to this) (Parent)

sievietēm pēc 40 gan Rīgā, gan nerīgā un it īpaši nerīgā, ja nav krutākās izglītības patiešām visapkārt ir viens vienīgs postažas lauks...

nevajag būt atrautai no sūrās realitātes - dažreiz ir svētīgi kaut vai poliklīnikas rindā vai rindā pie kases ar blakusstāvētāju aprunāties, lai uzzinātu kas tad tai realitātē ir..
nemaz jau nerunājot par to, ka mums visiem ir draugi un paziņas ne tikai kaimiņmājā, bet arī citā pagastā...

(Reply to this) (Parent)