| |
[Nov. 25th, 2013|05:02 pm] |
Padomju perioda lietiņu pētīšana bija haips 10 gadus atpakaļ ar zenītu kādus 5 gadus atpakaļ, tagad viss fokuss aizvirzījies uz Ķīnu. Kura negrasās pieļaut tās pašas kļūdas ko PSRS. Tā kā cienītie LV humanitarņiki, iebraukušās 100 ķīniešu ģimenes ir jūsu viss ;P
Vienlaicīgi arī skolāri ne gluži sērojas, bet ar interesi vēro un spriež, kāpēc pēc visa tā haipa Padomju perioda pētnieki un īpaši padomju perioda pētnieki no dažādajiem reģioniem tā arī nav noformulējuši savu reģionu 'intelektuālo agendu', jeb "Or, at least, there is a clear difficulty with presenting the scholarship on the region as something that has its own merit and logic" kas, savukārt, nākotnē atsauksies uz maizītes pelnīšanu, tā kā būs grūti pierādīt sava pienesuma nozīmi plašākā konķeksī un darba tirgū jaunizceptie doktōri ies kā 'generalists'.
tiesa, drīz vien pēc kārtējās ziņas par sasniegumiem Krievijas hum. "zinātnēs" (nez kāpēc ļoti atgādina Latvijas kultūras un ne tikai darbinieku pārspriedumus par latviešu tautas gadu simtos rūdīto sūtību un būtību, kas tiek pasniegta kā valdīda filozofija un vēsture..), tie paši skolāri visai ātri vienojās, ka vajag tomēr saorganizēties paneļos un pataisīt agendu, jo, nu, tas ir bik par traku...
noslēgumā:
līdzās sociālistiskajam reālismam šobrīd dirskursā pilnvērtīgi tiek strādāts iekšā (nu, vai vismaz ļoti nopietni konferencēs testēts) sociālistiskais romantisms. Nebūtu jau slikti, ja arī visus citus ismus iestrādātu, lai gan es gaidu to brīdi, kad atmetīs to "sociālistisko" vai arī nepadomju teritorijām kabinās klāt "kapitālistiskais" modernisms, "kapitālistiskais reālisms" u.tml., jo citādāk sanāk, ka viena puse patvaļīgi skaitās norma, pret kuru salīdzināt otras puses nenormu... |
|
|
