|
Mar. 31st, 2009|02:06 pm |
Un vēl - smieklu sakarā ir tāda īpatnība, ka savējo kompānijā mēs spējam būt ļoti ironiski un pat nesaudzīgi pret sevi, taču nepiešķiram tādas pašas tiesības arī citiem. Piemēram, pamēģinātu tādas anekdotes par latviešiem sarakstīt kāds krievs - iedomājies, kas sāktos? Un lielākajai daļai būtu pie kājas, ka tajās anekdotēs patiesības grauds ir visai ievērojams, jo tas vienalga ir autsaideru uzbrauciens nacionājalai pašapziņai. Nav svarīgi arī tas, ka nav jau uzbraukts nevienam konkrēti.
Ar to es gribēju teikt, ka ne tikai sievietes, bet arī es saprotu par ko tas džeks tā sašuvās un kāds bija viņa atvieglojums, kad atklājās, ka tie komplimenti, kas tika publiski apšaubīti, nāca nevis no savējiem (vīriešiem) vai svešajiem (sievietēm), bet gan no zilajiem, kuri atrodas ārpus "nodmālu džeku" uztveres, tāpēc viņu teiktajam nav nekāda spēka. |
|