|
Aug. 15th, 2012|04:00 pm |
to, kuru vecāki nevar nodrošināt lietas, sakarā būtu jābūt iespējai skolai kkā sadarboties ar soc.dienestiem un pilsētas pašvaldību, kurai ir izdalīti līdzekļi speciāli šādiem apstākļiem. Skolotāju pildspalvu sakarā - nu neticu, ka dārziņam nav budžeta kancelejas precēm! Ja nav, tad ir jāprasa pašvaldībai vai jebkam citam, kura kompetencē tas ir, nevis no savas kabatas jālāpa caurumi (atgādina medicīnas sistēmu ar tās 'pateicībām'). Kā arī jāmaina sliktais ieradums - attieksme, ka būt materiāli mazāk nodrošinātam ir kaut kas apkaunojošs un visiem paslepšus jāmetas, lai materiālā nevienlidzība nebūtu tik uzkrītoša (tb., vecāku $ nav bērnu nopelns, tāpēc bērni varētu mērīties ar talantiem, paklausību un jebko citu, kas viņiem pašiem piemīt vai vēl labāk, mācīties būt ar dažādām prasmēm, spējām, starta komplektiem, kur $ ir tikai viens no lielumiem)
bet, tā kā LV sistēmas iestrēgst pie korupcijas, nepotisma u.tml. kaitēm, vieglāk, protams, ir katram pašam no savas kabatiņas ik pa brīdim samesties par to, par ko mesties īstenībā nevajadzētu (+ es tiešām uzskatu, ka nedz skolās, nedz darbos un nedz kādās citās vietās, kur ļaudis kopā ir sakritības, nevis izvēles dēļ, nav jānodarbojas ar svētku svinēšanu vai vismaz nav tās jāorganizē (patstāvīgi) ārpus struktūras pašas iespējām), novienojas svinēt - svin, nenovienojas - pasaka 'priecīgus ziemassvētkus' un pa mājām.
Sliktākajā gadījumā vismaz būtu jābūt kkādam centrālam kontam, kur oficiāli pārskaitīt un gada beigās saņemt grāmatvedes atskaiti, citādāk žēl zemē nomestā laika, kad sākas šitā ģimeniskā ganīšanās un medīšanās, jo formāli jau nedrīkst nekādas tādas naudas vākt, tāpēc vecākiem "brīvprātīgi" tas pašiem savā starpā jāsaorganizē - besī.
|
|