| pirra uzvaras |
Mar. 5th, 2012|10:17 pm |
latvieši straiks bek. Ja skolu likums referendumā neizgāja cauri (diez, vai pēc valodas refernduma arī nebūtu izgājis? tagad vismaz nevarēs attaisnoties, ka, lūk, mēs jūs īstenībā mīlam, referendumā nenobalsojām par jūsu skolām - tēma, ko žurnālisti un politiskie retori tā arī neuzķēra...), tad tagad kaut kāda komisija (dombroviskis monotoni goņī, ka tas ir ļoti butisks jautājums, lol) spriež par latviešu valodu bērnu dārzos. Krievu ziņās norūpējusies dārziņa darbiniece stāstīja šausmu gadījumu, kā krievu bērns pārstājis vispār runāt, nonākot latviešu dārziņā. E dārziņā arī krievu puika, piemēram, pirmos mēnešus uzvedās neadekvāti agresīvi, jo, nu, droši vien stress nenormāls, no mājas nokļūt n bērnu vidē, kurā neviens nerunā tev saprotamā valodā, apguva (lieki teikt, ka arī E nāk no dārza bazarēdams krieviski, pieaugušie vairs nevar savā starpā mājas slepeni aprunāties) un viss kārtībā tagad. būt normālākas auklītes, būtu noticis ātrāk un vieglāk.
no vienas puses it kā saprotami, ka valsts un pašvaldības uztur valsts valodas izglītības iestādes un pārējie metas ragā savām īpašajām kultūras biedrībām un skolām a ļa kā klaidu latvieši Amerikā. No otras puses, līdz ar to tiktu veicinātu sabiedrības dalīšanās pa nacionalitātēm un vēl mazāka saskarsme starp tām, jo kur gan ļaudis tad maltos kopā? tāpat arī te ir normāli funkcionējošas iestrādnes tādam dalījumam, kāds tas ir un kaut ko tur mainīt pēc nacionālā kritērija, manuprāt, būtu kārtējā resursu šķērdēšana ar minimālu efektu, jo, jau tagad var "balsot" - gribi, sūti savu bērnu krievu dārziņā, gribi, sūti latviešu, divplūsmās visi vispār tāpat jaucas kopā etc. Kā parasti, protams, nepaceļas jautājums par ebreju, poļu, lietuviešu, igauņu un citu minoritāšu izglītības iestādēm, zinu, skolas ir, bet, vai maz ir arī dārziņi, interesanti?.. |
|