|
Nov. 21st, 2011|12:35 pm |
Es neiebilstu pret bezpersonisku bet efektīvu sociālo sistēmu. Un tajā gadījumā, ja parādītos kāds raudu gabals, varētu nevis domāt, pārskaitīt naudu dzīvnieciņiem, akliem bērneļiem, vai mirstošiem pusaudžiem, bet uzdot jautājumu - kādēļ šie nelaimīgie nav saņēmuši palīdzību no atbildīgajām iestādēm?
Par mirušajiem tētiņiem runājot, varbūt postpadomju telpā nepopulārs viedoklis, bet ir dzīvības apdrošināšana. Skandināviem, nez kādēļ, tas šķiet pašsaprotami. |
|