nū, tik slikti jau nu nav. beidz te sevi kritizēt. man jau šķiet, ka tas saistīts ar tādu kā performances raksturu, jo, kad ir jāstāsta savējiem vai vienalga kādā mazākā bariņā, tad vienmēr var to visu brīvi, no galvas, improvizējot, bet, kad vajadzīgs auditorijas priekšā strukturēti un saprotami izklāstīt (tip pēc pasūtījuma), tad blokāde. es jau pie šī visa sāku pierast un nedomāju, ka prakse to visu atrisinās (ja nu vienīgi pasniedzēja darbs te varētu līdzēt).