Comments: |
tādiem, lai "patriotismu" spētu ieraudzīt arī 21.gs. dzīvojošu cilvēku izpildījumā, ne tikai atskatoties uz senču pīšļiem.
OK, ja mēs aizmirstam uz brīdi par esošajām partijām, kustībām, sektām un domubriežu grupām, kādi būtu tie modernie, 21. gadsimta nacionālisti? Ar kādām idejām tiem būtu jānāk?
es nemāku un negribu atbildēt, kāds ir 21.gs. nacionālista ideāltips, jo man tas būtībā neinteresē. Bet es zinu, ka pati esmu gana patriotiska un lojāla šai valstij - es šeit mācos, strādāju, maksāju nodokļus, audzinu savu bērnu, ar ārzemēm pinos, vienmēr pieturot vienu kāju te un mēģinot kādu tur iegūtu labumu padalīt un nopludināt arī tetan, bieži vien daru darbus, atbalstu un iesaistos (sociālais aktīvisms, brīvprātīgā līdzdalība) bez kādas papildus samaksas, bet ar mērķi atbalstīt un uzlabot. Cenšos būt laipna pret līdzcilvēkiem, uzklausīt, mēģināt saprast u.t.t., u.t.jp. man šķiet, ka tas ir gana daudz, lai liecinātu, ka šī valsts man nav pie pakaļas, arī bez pastalām, sadancī iešanas svētdienās un "mēs sitīsim tos utainos" dziedāšanas pārtijos...
tādā ziņā man patika Nīderlande, kas par savas zemes identitāti bija paradījusi atvērtību pret visiem. Tiesa, cits jautājums, kā šī strātēģija funkcionē ierobežotu resursu apstākļos, kad sākas cīņa un tiek meklēti "mūs" vienojošie atribūti, uz kuru pamata izslēgt "jūs", bet visādi citādi man simpatizē princips, ka par savu identitāti var pieņemt sev tīkamas vērtības.
Nīderlande arī mainās. Multikulturālisms pamazām zaudē pozīcijas ne tikai Nīderlandē un vietā nāk integrācija.
tāpēc jau es runāju pagātnes formā; pirms krīzes, kad nebija vēl noēsti valsts uzkrājumi, stāvoklis bija tuvu ideālam, tagad, protams, arī panesas policejiskums, nacionālisms etc. ... | |