|
Sep. 13th, 2011|12:27 pm |
Es atvainojos, es tomēr iebilstu par ekonomiku.
Visu laiku bija mežonīgas rindas, melnais tirgus un blats. Tu vari saukt to par normālu, ka cilvēki gaļu dabon nopirkt reizi mēnesī, nevis tāpēc, ka nav naudas, bet tāpēc, ka veikalā nav gaļas, bet man tomēr gribētos iebilst.
70-o gadu beigas vēl bija ok, bet 80-o vidus/beigas, ar taloniem uz cukuru un ziepēm tomēr arī ikdienas līmenī liecināja, ka kaut kas ar ekonomiku stipri nav kārtībā.
PSRS plānveida ekonomika, cik esmu lasījis un redzējis, varbūt arī _varētu_ strādāt, bet tā nestrādāja vis, jo tāpat kā lielākā daļa dzīves, tika pakārtota ideoloģijai, radot tiem pašiem rūpnīcu direktoriem nepieciešamību melot. Kapitālisma lielās firmas, ko piesauc, var arī nepaļauties uz kritiku no apakšas, bet tām nav jāsamēro savi plāni ar nepieciešamību sasniegt komunismu 20 gadu laikā.
Pārtikas veikals, 1990:
Bet, protams, kā jau rakstīju atbildē helveticai, ekonomika _pati par sevi_ nav vienīgais faktors X. |
|