|
Sep. 13th, 2011|12:19 pm |
Jāpiezīmē, ka es neticu, ka ir tikai viens konkrēts faktors X, kāpēc PSRS sabruka tieši tad, kad tā sabruka. Tik daudzslāņainam notikumam (neatkarības pasludināšanas, puči, brīvlaišanas, utt.) ir arī tikpat daudzskaitlīgi cēloņi (kooperatīvi, pārtikas kartiņas, rindas, blati, kultūras dzīve, Rietumu kultūras iesūkšanās, utt).
Bet kā vienas no būtiskajām es nosauktu ekonomikas problēmas, kuras radīja plānveida ekonomika + mežonīgā zagšana kā dzīves norma.
Un kultūrai manā uztverē tur galvenkoārt tāda jēga, ka divkosība un nepieciešamība runāt vienu, bet darīt pavisam savādāk, ir, manuprāt, masveidā ilglaicīgi neiespējami.
Komunisms kā reliģija, man domāt, bija nepietiekami mistificējošs un transcendentāls, lai uz to pavilktos ilgāk par gadiem 100. Tu vari 400 gadus ticēt dievam, kuru nekad dzīvē neredzēsi, bet diez vai spēsi noticēt, ka ar līdzcilvēkiem, ko redzi katru dienu, spēsi uzcelt komunismu.
|
|