te es varētu piemetināt viss atkarīgs no vietas un laika. Savulaik dzīvojām centrā virs pārtikas bodes un pēc mēneša kad lamatās tika noklapētas pārdesmit peles, kaķa uzturēšana kaut kā šķitās ievērojami humānāks darījums. Jāteic gan, sen tur vairs nedzīvojam, bet lops turpina mūs priecēt un tiranizēt vēl joprojām, par paveiktajiem varoņdarbiem iedzīvojies mūža maizē.