|
[Apr. 4th, 2011|08:15 pm] |
fešonistas ta fešonistas, tā vairāk tāda diršanās, jo es tiešām nesaprotu, kā auduma gabals var būt mērķis pats par sevi, bet noliegt nevar, ka nelielās devās tas viss ir ļoti koši un ļoti jauki un - ja nepārspīlē - tad krāšņo un daudzveidīgo dzīvi the publisko. Ja es būtu bagāta, tad es noteikti iepirktos pie vietējiem modes māksliniekiem, šaubu nav. Nu, tā fundamentāli iepirktos (nevis gabals tad un gabals šad, dvēselei tā teikt). nu, un man būtu jābūt tā fundamentāli bagātai (šāds vārdu savienojums vispār ir iespējams?), jo mana stratēģija ir nepirkt drēbes gabalus, dārgākus par 2,50Ls, līdz ar ko manu ieņēmumu / apģērba cenas proporcijai būtu jābut tādai, kāda tā ir šobrīd, pie nosacījuma, ka tagad tie ir ~2Ls, bet iztēlotajā situācijā tie varētu būt desmiti, simti un pat desmiti simti Ls par vienu vienību.
bildes zagtas no whimsicalagnesiga bloga |
|
|
Comments: |
Citiem labi, citi var sekond-hendos visādi saģērbties. A man ko darīt? Pašam šūt, vai?
Nezinu. Slikti jau nebūtu, bet cik laika aizies, lai kaut vienu kreklu normāli saliktu kopā. Un tad vēl tā pastāvīgā vēlme ik pa brīdim vēl kaut ko mazliet pielabot. Un ja nu gribas ādas bikses? Problēma problēmas galā.
nav tik traki :)) toties tādas kā pašam gribās. Cik atminos Lietišķo laikā takš visi šuvām, kādā brīdī pat sāk aizraut. | |