| |
[Feb. 25th, 2011|06:18 pm] |
kad žalūzijas ir pilnībā aizvērtas, uz sienas pie loga sanāk skaista optiskā ilūzija vai kā nu tas saucas - pa žalūziju pašu apakšmaliņu plūstošā gaisma uz šīs blakus sienas izgaismo gaišu līniju, pa kuru - atbistoši kustībai ārā - rīltaima tempā pārvietojas miniatūras mašīnu un cilvēciņu ēnas, fūrītes un mammiņas ar ratiņiem. Guli gultā, vēro šo mirāžu un jūties kā gulivers (vai vismaz cilvēks no tās anekdōtes par 30 cm garu tenisu).
tad vēl vakar pašķirstīju pirmos Latvju tekstus. Pujāts vispār kaut kas neticams. viņa dzeja tāda, emmmm, ēēē, tīra? no jebkā, kam varētu pieķerties, lai to raksturotu, un līdz ar to no jebkā, kas varētu novecot vai sabojāties. Par pēdējo paragrāfu Heidegers būtu totālā sajūsmā. pilnīgi neticami, ka ir tāds latviski rakstošs. |
|
|
