| |
[Sep. 30th, 2010|10:20 pm] |
Es tagad te netieku skaidra. Redz, Lindas Noklinas Gistava Kurbē monogrāfija ir vnk fantastiska lasāmviela. Tieši no mākslvēsturnieciskā aspekta. Tā metode, kā viņa raksta par šo materiālu, nav vis nekāda kartotēka, kas tiek hronoloģizēta, tipoloģizēta un pēcāk izklāstīta kanonizētā līnijā ar tradicionālajiem pieturas punktiem un obligātajiem akcentiem. Viņai viss tiek laists caur pašas pieredzi/novērojumiem/sajūtām un ikkatrs spriedums tiek izjautāts par tā pamatiem, vienu vārdu sakot katra rindiņa tāds miesisks tapšanas process. Lasu un nenormāli apskaužu viņu; par to, ka viņa ir strādājusi ar šo materiālu, ka tas ir bijis viņas atklāšanas prieks, sēžot biblenēs un arhīvos, pēkšņi atskārstot un saliekot visu skaisti kopā, kamēr es esmu lieciniece tikai šī notikuma attēlojumam. Atspulgs, Otrreizējais uzlējums.
eseja par Kurbē 'the origin of the world' ir vnk delikatese; pāris atvērumi, izlasāmi padsimt minūtēs, bet nu perfekti, ideāli!
ja kāds vēl uzdrošināsies manā klātbūtnē minēt, ka monogrāfija nav pienācīgs materiāls m.vēst. izpētei, dabūs no manis iekšās par sūdīgu m.vēsturnieciskumu :D |
|
|
