|
Sep. 22nd, 2010|11:26 am |
es esmu šokā! Kādreiz man šķita, ka Zinātņu Akadēmija ar tās institūtiem ir kā smadzenes visai akadēmiskajai videi Latvijā (vismaz šķita, ka tā tam vajadzētu būt), bet beigās izrādās, ka tā māja ir pilna ar dažādu šķirņu sektantiem (īrē telpas saviem pasākumiem), zinātnieku vietā visādi relikti un zinātnieku spoki (par lielāko daļu no kuriem neviens īsti pat nezina, vai tie vēl dzīvi un vai jebkad tādi bijuši..) un tagad vispār izrādās tāda lieta, ka zinātņu akadēmijā jaunās māmiņas var apgrozīties tikai pirmā stāva foajē, jo ar ratiem augstāk tikt nedrīkst (attieksmi pret pašiem bērniem te necilāsim..).
Uzprasās uz sūdzību vai vismaz lielu devu nicinājuma.
Pozitīvā lieta, turpretī, ir Andra Eglīša glezna LMA pedagogu izstādē. Šī autora ieceres vienmēr man ir šķitušas labākas, nekā izpildījums. Reālisms pārāk neveikls, lai aizietu kā 'reālisms', bet vienlaicīgi ne pietiekami neveikls, lai stilistiski kļūtu par kko citu. Abet te viņam ir sanācis perfekti, deķītis pavilkts uz amatniecības pusi, līdz ar ko tas vairs nav nekāds jautājums par realitāti vai nerealitāti, bet par izdevušos glezniecību. |
|