|
Sep. 8th, 2010|01:04 am |
|
noķēru sev uz kājas blusu un, tā kā pustumsā un esot ar īsi apgrieztiem nagiem, būtu diezgan grūti to nogalēt, gāju vien slīcināt to uz tualeti. ielēju glāzē ūdeni un ielaidu to pašā dziļumā (no bērnības atmnos, ka tās, nolaistas vnk notekcaurulē, mēdz izpeldēt un lekt laukā). nez kāpēc vēroju, kā tā straujistrauji tirināja kājiņas kā lekdama, nu, tik izmisīgi, ka nolēmu, ja tā uzpeldēs augšā un grasīsies tikt laukā, tad izsmelšu un palaidīšu brīvībā. uzpeldēja. tricinoties izmisīgāk, bet jau retāk. mēģināju izsmelt, bet tas vieglais ķermenītis kaut kā ļoti viegli virpuļoja prom no maniem pirkstiem. konvulsijas. vēl joprojām neizdevās noķert. un tad izlēju ar visu ūdeni kanalizācijas trubā, lai vismaz neredzētu. noslīkšana, šķiet, varētu būt vispretīgākā nāve, līdzās ar sadegšanu.. |
|