kanariņš - [entries|archive|friends|userinfo]
helvetica

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Jul. 12th, 2010|10:47 pm]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Tā kā es parasti nejūtu mēra un šauju pār strīpu, tad arī tagad atļaušos jums sastāstīt vakara pasaciņas par tēmu, kas tā pati.


Piemēram, vai ir publiskoti kādi pētījumi par abortiem LV? Nu, ne tikai, cik ir veikti, bet arī, kas veic, kad veic, kā veic, pie kādiem nosacījumiem, ar kādām sekām u.t.t., u.t.jp. Jo pagaidām sanāk, ka saka 'aborts', bet domā 'mazgadīga dura zaļeķela', lai gan ir daudz, daudz citu gadījumu, citu iemeslu un situāciju. un citu sieviešu, kas izvēlas abortu, esot saprātīgā vecumā, esot attiecībās un pat esot jau ar vienu vai vairākiem bērniem.

Protams, paldies medicīnas praktiķiem un ētiķiem, kas, nu, tur 12 dienas un 24 dienas un 12 nedēļas u.t.t. nostiprina, kad auglis nejūt sāpes u.tml., neliels, bet tomēr mierinājums. lai gan visādi citādi, protams, reti kura sieviete nekadnekad nebūtu saskārusies ar bērniem, lai nezinātu, kas tie tādi ir, līdz ar ko, uzčurājot tās 2 strīpas testā, tās nav tikai 2 strīpas, bet gan vesels ilgtermiņa projekts ar normālu, dzīvu bērnu, ar jauna veida sadzīvi, ar jauna veida attiecībām un attieksmēm. Protams, ir skaidrs, ka sākumā tur nekāda cilvēka nav, nekadas personas, ko 'nogalini' u.tml., taču tikpat skaidrs ir, ka brīdī, kad ir jāizvēlas par var pret, tā nav izvēle tikai par neitrālu šūnu pikucīti kkur dzemdes sieniņā, bet gan izvēle par vai pret visu to potencialitāti. Eventuāli dzīvu, taustāmu bērnu. Attiecībām ar konkrēto vīrieti, bērna tēvu. Attieksmi pret savu dzīvi, sadzīvi. attiecībām ar sabiedrību. Un tieši šī zināšana ir tas izvēles centrālais pizģecs.

Kā arī apstāklis, ka tā ir neatgriezeniska izvēle, bet tās apmērs atskāršas tikai pēc tam, kad viss jau ir nodarīts. Ir pierasts domāt, ka tieši bērns ir tas, kas izmaina dzīvi par 180, nu, tur nekādas brīvības vairāk, strādā tikai pamperiem, laicīgi nāc mājās, ved uz pulciņiem, tērē naudu un beigās vēl neviens vīrietis tādu sievieti 'ar apgrūtinājumu' negribēs, būs jāsapūst vienai ar nepilnvērtīgu (jo augušu nepilnīgā ģimenē_Heil Latvia!) bērnu, vienas vienīgas ciešanas un mocības. Bet tā nav. Ballītes nekur nepazūd. studijas nekur nepazūd. darbs nekur nepazūd. attiecības. protams, tas prasa laiku un ir atkarīgs no ieguldītajām pūlēm, taču tas vissviss nekur nepazūd un ir atsākams. Kurpretī, veicot abortu, tālāk neseko nekas (lai gan varēja but daudz, daudz visa kā). Leaves you with the funny feeling afterwards. A funny feeling indeed.
linkpost comment

Comments:
[User Picture]
From:[info]josie
Date:July 12th, 2010 - 10:43 pm
(Link)
es pat nezinu ko teikt, jo sakāms būtu ļoti daudz... bet nu šoreiz laikam paklusēšu, tāpat jau tas viss dara tik daudz domājama
[User Picture]
From:[info]helvetica
Date:July 12th, 2010 - 11:18 pm
(Link)
o! kruta, paldies!
[User Picture]
From:[info]helvetica
Date:July 12th, 2010 - 11:28 pm
(Link)
hmm, biju domājusi kko sociālantropoloģiskāku. par motīviem un aftermathiem.
bet paldies šakatā
[User Picture]
From:[info]junona
Date:July 12th, 2010 - 11:53 pm
(Link)
A par tādu gan neko nezinu. Tas jāprasa tipa sociologiem. Pats neesmu dzirdējis, vai tādus pētījumus kāds ir veicis, bet mizerabla iespēja tomēr pastāv. Latvijā lielie kari par abortiem notika ap 2000. gadu, kad tika pieņemts reproduktīvās veselības likums. Tad visās malās bija visādas kvalitātes un noskaņu raksti par šo jautājumu. Likuma pieņemšanas dienā neiztika arī bez pro life organizāciju piketa. Un kādu laiku bija miers pirms dažas kundzītes saiemā dabūja saules dūrienu un tālāk jau mēs visu zinām.