| Ne gluži par Obamu un Trampu, bet par tēmu jau kādu laiku domājot |
[Jul. 20th, 2016|11:27 am] |
proti, tiek skandināts, cik plaģiāts ir slikti. Jāmet no augstskolas laukā, jānorauj profesōra uzpleči, jāiet ar olekti caur paša tekstiem, sevi pirmajam pieķert, ka tik nav kāja uz pašplaģiāta (interesants jēdziens, vai ne?) paslīdējusi. Pieņemsim. Abet kāds īsti ir "plaģiāta" un "plaģiēšanas" statuss gadījumos, kad personas ar savu vārdu (vai savā izpildījumā) publisko tekstus, kuru autors tas ņejevļājetsa? Visi tie priekšvardi, ievadvārdi, publiskās runas, uzrunas un sabiedriskie apsveikumu teksti TV ziemassvētkos, ko sarakstījuši darba rūķi apmaksāti vai neapmaksāti savu pustiešo darba pienākumu ietvaros, taču izpilda prezidenti, ministri, politisko partiju vadītāji un visādi citādi strukturāli - viņu augstības - vadoņi? Sižeti, kuru sagatavotāji savus vārdus nosauc, taču autoru materiālam, ko vārds vārdā nolasa sižeta ietvaros (ne kā citātu), nemin u.t.t., u.t.jp.
man personīgi uz nerviem krīt, kad ar vadoņa smaidīgo ģīmetni un parakstu tiek drukāts teksts, ko ir gatavojušas čiepiņas vadoņa birojā. vai vēl labāk speciālisti iestādē, kuras izdevums var tikai ar vadoņa svētību nākt klajā un kuriem nekādas citādas attiecības, kā varas subordinācija, ar attiecīgo personu nav.. Vai tad nevar vnk uzbakstīt kā ir - "man ir liels prieks un gods darboties sistēmā, pielikt savu rociņu un artaviņu, lai radītu iespēju speciālistiem nodarboties ar pētniecību un tās rezultātu komunicēšanu sabiedrībai saistuošās formās u.c. blablabla" ja jau kaut kādu iemesl dēļ persona ir tādā pozīcijā, ka tiek pie priekšvārda pateikšanas, tad, lūdzu, arī izvērs no attiecīgajām pozīcijām - ja neesi pētnieks, tad nav ko dirst par pētniecību un tās rezultātiem tā, it kā pats to būtu veicis. |
|
|