| kurš ir tā lampiņa? |
[Oct. 2nd, 2014|01:23 pm] |
|
Mani aizrauj šis te apskats par ņujorkā šobrīd notiekošu "arābu pasaules" valstu laikmetīgās mākslas izstādi. Gan tāpēc, ka bezgalīgi daudz citi apskati un recenzijas, protams, ir slavinošas, kā jau tas pienākas laikmetīgās mākslas liekulības tirgū, kad tiek cilāti ekzōtiski temati, gan tāpēc, ka šī vairāk kā tādas piezīmes uz lappuses malām un "piezīmes uz lappuses malām" ir mans mīļākais žanrs, gan arī tāpēc, ka pieskaras saistošajam jautājumam par mākslas un naudas attiecībām. Lūk, un tur arī mans viedoklis. Ka ir svarīgi tomēr zināt, kur, no kā, kāpēc un kāda nauda nāk. Tas gan nenozīmē no tās atteikties (nu, atkarībā no katra paša morālās latiņas kādos brutālākos gadījumos), bet tas viennozīmīgi nozīmē ar skaidru prātu apzināties 'cenu' jeb, kas tiks prasīts pretī - ne jau tiešā veidā, protams - un nenodarboties ar pašapmānu, ka tas viss tikai gara gaismas vārdā. |
|
|
| |
[Oct. 2nd, 2014|05:18 pm] |
|
vecāku mirstīgums bija viena no trim eksistenciālajām šausmām, ar ko sastapos bērnībā. Kopš tā laika ik pa brīdim meditējot uz šo tēmu, esmu, šķiet, pieņēmusi to, ka mana māte un tēvs mirs un kādreiz es dzīvošu pasaulē bez viņiem. Tiesa, cits jautājums ir, vai viņi paši ir to pieņēmuši. Piemēram, mans tēvs visu dzīvi ir dzīvojis "like there's no tomorrow", un tad, kad tur tiešām vairs nav "tomorrow", viņš pēkšņi ir šokā un nespēj tikt ar to galā. Es arī nē, jo biju gatavojusies uz savu vecāku nāvi, nevis to, ka viņi nebūs uz to sagatavojušies. |
|
|