|
Oct. 2nd, 2014|05:18 pm |
|
vecāku mirstīgums bija viena no trim eksistenciālajām šausmām, ar ko sastapos bērnībā. Kopš tā laika ik pa brīdim meditējot uz šo tēmu, esmu, šķiet, pieņēmusi to, ka mana māte un tēvs mirs un kādreiz es dzīvošu pasaulē bez viņiem. Tiesa, cits jautājums ir, vai viņi paši ir to pieņēmuši. Piemēram, mans tēvs visu dzīvi ir dzīvojis "like there's no tomorrow", un tad, kad tur tiešām vairs nav "tomorrow", viņš pēkšņi ir šokā un nespēj tikt ar to galā. Es arī nē, jo biju gatavojusies uz savu vecāku nāvi, nevis to, ka viņi nebūs uz to sagatavojušies. |
|