| |
[Dec. 10th, 2013|03:23 pm] |
arhitektūras eksperts ierunājās (tb. es). esmu ļoti vīlusies, ka dzīvojamais nams, kas top skārņu ielā 11, ir uzbūvējies augstāks par 2-3 stāvu. vai tamdēļ mūsu senčusenči doma laukuma un citu - tagadējo - laukumu apbūvi brucināja nost, lai pus gadsimtu vēlāk to visu atkal aizbūvētu nafig ciet? tas pats ar ielu stūriem, kas savlaik ieplānoti neapbūvēti, lai acij ir kur atpūsties, dibinu kādā skvēriņā nolikt atpūtināties, abet tagad viss aizkakāts ar stikla būrīšiem - šmaksimām un šrimi. arī vecrīgā tagad skats i uz pētera, i uz bijušo jura baznīcu aizsegts, proporcijas visvēsturiskākajā epicentrā izčakarētas.
es varētu kā tāda veca ragana kratīt līku pirkstu un pareģot, ka tas viss dēļ tiem kompjūteriem. Redz, briesmīgais dzīvojamais klucis Kungu-Mārstaļu/kalēju ielā izskatās tīri tā neko, kad ievērtē papīra projektu. Tajā brīdī arī manu ledus dūrē sažņaugto sirdi atlaida, ka, ēēē, bet uz papīra tā izskatās pat tīri lōgiska - ritmiņš sasaucas tur, taisnītes un paralēlītes šur. abet uz vietas! UZ VIETAS! aizejiet un fakin uz vietas paskataities, cik svešķermeniski tas klucis tur stāv un vēl joprojām nav apdzīvojies. Varu saderēt, ka skārņu 11 muciņa ir tāds pats kompļūtera (de)ģenerēts nams, kura apdare jauki saspēlēsies ar Jāņa baznīcas ziemeļu gotikas frontonu un agrīnās renesasnes apsīdas daļu, Pēterbaznīcas oktagonālās apsīdas ritmiem, bet sitmannost, 2-3 stāvi dabā izskatījās daudz proporcionālāk un harmoniskāk, nekā tagadējie 5... |
|
|