| bet visādi citādi отхеппибёзделйи dzimmeni ka nemetas. |
[Apr. 14th, 2013|08:55 pm] |
tā silti salkanā smaka, kas nāca no blakus dzīvokļa, par kuru es teicu, ka visdrīzākais tur dzīvojošais vecītis ir nobeidzies un tā ir viņa līķa smaka (jo bērnībā putekļsūcējā bija ielīdusi pele, kas tur bija nobeigusies un par to uzzinājām tikai pēc tam, kad kādu laiku dzīvokļa tepiķi tik sūkti ar aizdomīgi salkanu gaisu pūtošu aparātu), izrādījās taisnība. Vispār tas nebija joks, bet blakus dzīvojošie ļaudis, kuri mēdz laiku īsināt, skatoties kriminal inform u.tml., nomīza krāmēties un teica hahaha, tev nu gan humōrizjūta. Bet vispār žēl. foršs onka bija. no tās dimensijas, kur viss mūžs pagājis neesot latvietim un ceļot komunismu te, kaut kādā megafabrikā, tehniskā rokdarbā un pēc tam dzīvojot brīvā demokrātiskā iekārtā - vecam un vientuļam. visu laiku nāca jautāt palīdzību rīcībā ar mobļu, visu laiku vienu un to pašu, tik ilgi, ka kaimiņi pārstāja vērt viņam vaļā. Pēc tam kaimiņi pārstāja vispār atrasties kkur tuvumā, jo onkas skats kļuva aizvien stiklaināks, apģērbs aizvien pidžamaināks, zods neskūtāks, runas vienveidīgākas un nesaprotamākas. pa vidam kaut kādi draugi uzradās. "draugi". un uzradās tikai uz pensijas saņemšanas dienām. nez, varbūt draugi bija pirms tiem kaimiņiem vai jau pēc. jebkurā gadījumā, man viņš patika un es līdzēju viņam vienmēr vienu un to pašu atrast tajā nolādētajā telefōnā. un viņš vienmēr par E apjautājās, katrreiz kaut ko tajā slāvu pareizticīgo manierē labu novēlēja, satraucās, vai viņa teļļuks aiz sienas netraucē. jo 'pa lielam' man viņš ļoti patika un patika, ka tāds laikmeta vīrs nosacīti, bet tomēr skaitās kaimiņš. jā, nedaudz biedējoši kļuva tajā "draugu" un stiklaino acu periodā. Skumji pat vairāk nekā biedējoši; redzēt, kā cilvēks iet postā. bet, ko var darīt, ja es neesmu proper full-time kaimiņiene. un tagad tā. esmu nedaudz dusmīga, ka citi kaimiņi tā. ka nepazvanīja un neatlauza durvis. ka neatvēra durvis, kad viņš atkal stāvēja ar to savu mobļu, it kā meitai zvanīt gribēdams.
Būs laikam jāpapūlas uzzināt, kur apglabāts.
pēc tam teļļukā rādīja, kā lielie ziloņi apglabā savus mazos, mirušos zilonīšus. tādā bedrītē un aizrok ciet. ar tādām milzīgām strupām pēdām putina savannas simltis pāri. skumjums |
|
|