kanariņš - Post a comment [entries|archive|friends|userinfo]
helvetica

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

May. 4th, 2009|12:39 am

kautskis
Tur vajaga divus — a) lupatu, ne veci un b) īsteni latvisko māti-varoni. Kā arhetipiskais latviešu pāris Kristīne un Edgars. Lūk, dabū kaut kāda visu varošā latviešu sieviete savu lielo mūža mīlu, tas ir, kaut kādu vāķījamu neatzīto ģēniju, un tad nu kādu brīdi tam ģēnijam ir tiešām branga dzīve — viņam ir bāba, kas izdabā visām viņa iegribām, noliek gulēt, kad viņš ir piedzēries, patur rociņu, kad pohās gribas lekt pa logu, un itin neko neprasa pretī. Bet tad, ja uzrodas sīcis, latviešu mātei-varonei piepeši ir kāds cits, uz ko izgāzt savu mātes instinktu, un vāķījamajam ģēnijam vairs tik daudz netiek. Nu, un tad viņš sāk īdēt: "Jā, tu mani vairs tā nemīli" etc etc, un drīz vien prom ir. Starp citu, brīžam šķiet, ka labi vien ir — tad jaunajai māmuļai uz kakla būtu divi sīči. Lūk, laukos ir pilns ar tādiem papucīšiem, kas bērnunaudu pamanās nodzert un vēl sievu iekaustīt. Tad jau labāk būtu tinušies.

Bet — un šito vajag atcerēties, pirms gausties par vīriešiem-cūkām — tādi tirliņi spēj pastāvēt tikai un vienīgi tāpēc, ka pēc viņiem ir pieprasījums, turklāt visnotaļ liels — jo, redziet, viņi ir tik dižas un interesantas personības, ka viņos tak vienkārši nevar nesamīlēties. Nu, un tad tālākais jau atiet — nolieku savas vieglas dienas yada yada yada. Zosis.

Man gribas vemt.
link Read Comments

Reply:
From:
( )Anonymous- this user has disabled anonymous posting.
Username:
Password:
Subject:
No HTML allowed in subject
  
Message:

Notice! This user has turned on the option that logs your IP address when posting.