| ieziemieši pret kolonizatoriem |
[May. 10th, 2012|10:38 am] |
šķiet, ka LV lielveikalos attiecībā uz avokado darbojas tā pati 'pirmās reizes' lieta, kas nu jau folklorizētajā pastāstā par kartupeļu ieviešanu Eiropā, kur kungs nogaršojis ziedus, kas esot bijuši vēē, pēc tam arī lapas, kas esot bijušas vēl vairāk vēēē, līdz beigās aiz dusmām par nelāgo pirkumu licis visu lauku nodedzinat, no kā post factum atklājies, ka īstenībā tie bumbuļi zem zemes lietojami uzturā. Lūk, arī avokado, kad ir zaļi, cieti un tikpat labi varētu egļu mizas grauzt, tie maksā padārgi, taču pēc kāda laika pastāvēšanas, kad tie beidzot ir ieguvuši savu avokadoīgo konsistenci un garšas īpašības, tie tiek nocenoti un kā 'veci' mesti pakaļ pa kapeikām. |
|
|
| |
[May. 10th, 2012|10:47 am] |
tā kā man nav muzikālas izglītības, tad visai grūti nāk apjausma, kamdēļ komponētā filmmūzika skaitās sūdīgāka par, piemēram, 'klasiku'. Tur arī visi kompenes nosacījumi, kontrapunkti, patētika un tā. Godīgsakot, man šķiet, ka ar laiku, piem., ASV holivudoas kinomuzīka būs tas pats, kas Eiropai Mocarts, Bahs un Hendelis. Jo tas jau arī labdzimušo izklaidei tika rakstīts, vienīgais līdz ar eancipāciju 'labdzimušo' kļuvis vairāk :D
bet, kā jau teicu, man nav muzikālās izglītības.. |
|
|
| |
[May. 10th, 2012|10:33 pm] |
Mēģinu būt patriotiska tāpēc skatos hokeju. Hokejs tīri tā neko, bet tas raidījums par un ap vienkārši galina nost. Tas komentētājs (Puče, ja?) visu laiku vārās un vārās, kā mēs viņus šā un kā mēs tā un kā mums vajadzēja, lūk, šitā, nevis tā. bļe, gudri dirst nav malku cirst, ja vari labāk - ej uz ledus. Es jau saprotu, saprotu, ka tas tiem, kas varbūt īsti labi kko neredzēja vai grib baigi stratēģiski izanalizēt. Lūk, gluži kā Marķīzs De Sads, kas mudināja visus izvirtuļus ne tikai praktizēt savas izvirtulības, bet arī cīši tās pierakstīt, lai rakstīšanas procesā saldkairi "pārdzīvotu" savu neganto darbu vēlreiz. Un vēl tā mūžīgā "mēs" skandēšana. Mēs iemetām ripu, mēs atvairījām vārtus. Kādi "mēs"?! Es kaut kā viņu uz ledus neredzēju un pati, piemēram, vispār mājās virtuvē sēžu un kotļetkas štopēju. Tā kā viss tas par un ap balagāns ir viena vienīga uzbudinošāko brīžu atkalpārdzīvošana, pēc iespējas vairāk identificējoties ar īsteno darītāju (hokejistu), lai pārdzīvojums un pārdzīvojuma atkalpārdzīvojums būtu pamatīgāks.
skat, skat, nekādi futūristiski tehnoloģiski "surogāti" nebūs vajadzīgi, ļaudis jau ar savu prātu un iztēli vien var gana apmierinoši "iemiesoties"... |
|
|