|
May. 10th, 2012|10:33 pm |
Mēģinu būt patriotiska tāpēc skatos hokeju. Hokejs tīri tā neko, bet tas raidījums par un ap vienkārši galina nost. Tas komentētājs (Puče, ja?) visu laiku vārās un vārās, kā mēs viņus šā un kā mēs tā un kā mums vajadzēja, lūk, šitā, nevis tā. bļe, gudri dirst nav malku cirst, ja vari labāk - ej uz ledus. Es jau saprotu, saprotu, ka tas tiem, kas varbūt īsti labi kko neredzēja vai grib baigi stratēģiski izanalizēt. Lūk, gluži kā Marķīzs De Sads, kas mudināja visus izvirtuļus ne tikai praktizēt savas izvirtulības, bet arī cīši tās pierakstīt, lai rakstīšanas procesā saldkairi "pārdzīvotu" savu neganto darbu vēlreiz. Un vēl tā mūžīgā "mēs" skandēšana. Mēs iemetām ripu, mēs atvairījām vārtus. Kādi "mēs"?! Es kaut kā viņu uz ledus neredzēju un pati, piemēram, vispār mājās virtuvē sēžu un kotļetkas štopēju. Tā kā viss tas par un ap balagāns ir viena vienīga uzbudinošāko brīžu atkalpārdzīvošana, pēc iespējas vairāk identificējoties ar īsteno darītāju (hokejistu), lai pārdzīvojums un pārdzīvojuma atkalpārdzīvojums būtu pamatīgāks.
skat, skat, nekādi futūristiski tehnoloģiski "surogāti" nebūs vajadzīgi, ļaudis jau ar savu prātu un iztēli vien var gana apmierinoši "iemiesoties"... |
|