| mācies šūt un brudierēt, ne par puišiem študierēt |
[Feb. 14th, 2012|01:19 pm] |
Ar Keitiju - to, kura E patīk, jo "netraucē spēlēties" - viss laikam kļūst nopietnāk (hahahaha), vienu dienu te tika sagatavota mirguļojoša bļostku uzlīmīte, ko nest uz dārziņu un iedāvāt viņai un, dārziņā nonākšanas brīdi, kad notiek ģērbšanās garderōbē, Keitijai pa trīs lāgi kkas 'aizmirsies' skapītī, kamdēļ ir jānāk uz ģērbtuvi un pār plecu jāčolē uz E. Pastūma E mani malā un zeķubiksēs tērpts (jo šortus vēl nebija paguvis uzvilkt), aizsoļoja pie viņas un iedāvāja savu sagatavoto štruntu. Taisnības labad jāsaka - viņa bija tā, kas izdarīja pirmo soli, tb., E vienīgajam skapītis rotājas ar K. dāvātām uzlīmēm - tītaru un āzi (hahahaha).
vēl tur ir Katrīna, kura nāk ar E draudzēties un rāda savas līdzpaņemtās mašīnas un motociklus un grib apskauties, bet, viņu ieraugot, E slēpjas aiz manis, vai ielien skapītī un visai brutāli saka 'mammu, es gribu, lai viņa nenāk pie manis, es gribu, lai viņa iet prom'.
un tad vēl tur ir Marta, kas man kā mammai vislabāk patīk, bet E ir savas domas šajā sakarā.
( loool )
vispār ir tā, ka, E piedzimstot, es gana laicīgi darīju zināmu, ka negribu nekādus feju kalendārus, zvaigžņu kartes, personalizētos horoskopus un citas tamlīdzigas figņas attiecībā uz jauno pilsoni. Tiesa, krustmātes dzimtā ir tāda zīlēšanas tipa tradīcija, kas viņai netīšām sanāca. Tur ir tā, ka pirmo reizi, kad bērnu satiek, ar viņu tiek izveikts kas tematisks, kam jānostrādā kā tādam 'vēlējumam' uz visu atlikušo mūžu, nu, tur monētiņu ratiņos (lai nekad netrūktu naudas), maizīti ķešā (lei netrūktu ēdamā), ietīt tēva biksēs (lai meituks nebūtu puišiem vieglu roku paņemams vai arī puika izaugtu vīrišķīgs) u.tml., kas pēc tam, protams, tiek ielasītas visā turpmākajā dzīves gājumā (tā kā šī viņiem ir sena tradīcija, tad ir gana daudz 'liecinieku', uz kuru praktiskajiem piemēriem atsaukties). Tad nu E pirmajā viesošanas reizē, kad viņš bija jāpārtin, pa rokai, ko paklāt apakšā, neatradās nekas cits, kā vien dvielis ar rozā rakstiem, ko pēcāk krustmāte atšifrēja kā 'patikšanu meitenēm'. Tajā brīdī pie sevis paguvu nodomāt, ka, liels paldies, pārspīlēta patikšana pretējam dzimumam nav vis nekāda baigi labā mūža dāvana, ja vien mērķis nav strādāt porno industrijā, drīzāk gan galvas sāpes (vecākiem par bērnu, kas maukojas apkārt, nevis rātni mācās un cītīgi strādā). Tā kā tādas tās valentīndienas štučkas. |
|
|