| |
[Jan. 18th, 2012|10:06 am] |
|
Zanders radio komentēja, ka labāk, nekā virināt Satversmi, būtu normāli, lōģiski runāt un saidrot, ko, piemēram, reāli tā divvalodība nozīmēs, lai ļaudis tiešām saprot, nu, ka piemēram, uzņēmējiem dokumentācija būs jākārto divos eksemplāros un cenas veikalos būs divās valodās u.tml. Un tad es pie sevis padomāju, ka - ņemot vērā lokālo mentalitāti - veikali, piemēram, varētu sadalīties tajos, kas apkalpo tikai latviešus un tajos, kas principā apkalpo tikai krieviski, līdz ar ko katra sevi cienoša latvieša pienākums būtu špļaut tādam virsū slaidā lokā. Un tālāk, ka latviešu veikali gada laikā nobankrotētu, kamēr krievu - plauktu un zeltu. Jo, piemēram, skatos pēc sevis, nu, ka, piemēram, labprāt eju vannā ar 19 santīmus vērtu citronu, nevis 15 Ls vērtu Dr. Hauškas citrusu vannas piedevu. Rupjā partikas sāls vispār ir universāla lieta, medus, tāpat kā aptiekās uz svara nopērkamais kaolīns, tb. skaistumkopšanas industrija uz manis izputētu. Īpaši labāk neklātos arī izklaides industrijai un visādām kafejnīcam un restorāniem. Jo vismīļākais ēdiens man ir makarōni pa flotski, nav pretenziju pret cīsiņiem un dažādiem citādiem necēliem ēdieniem, ko pēc iespējas ātrāk pagatavot mājas apstākļos un muzīku paklausīties, iedzert da pakaļkājas dancī izlocīt var uz jebkura soliņa Rīgas pilsētā, vai, ja soliņa nav - uz apmalītes vai māju akmens pakāpieniem. Vienīgais, ne pirmās nepieciešamības ekstras, kurām varētu tērētu $, būt bildītes: pa vienai izstāžu telpās vai pa daudzām grāmatās, kā arī kustīgas visādos cinematogrāfos, bet arī tad ne pārāk daudz $, jo ir taču visādi personalizēti un neformāli un pagrīdes u.c. kanāli, kā šo infō apritināt (Padomju skola vēl nevaid mirusi) un 'pakalpojumu pret pakalpojumu' $ nemaz nesaistot iekšā (nezinu, kā tas attiecas uz 'ēnu ekonomiku', bet visu uzreiz jau nevar zināt). Vienu vārdu sakot, slāvu patērētājs man šķiet dāsnāks par, nu, vismaz mani :D |
|
|
