| viedoklis #2 |
Jan. 18th, 2012|12:49 pm |
Otrs mans viedoklis ir par tām nelabajām grāmatām un to nelabajiem autoriem, kas izmanto vēsturiskas personas un notikumus, lai uzrakstītu kko, ko labākajā gadījumā var nodēvēt par 'masturbation tales'. Tb. šo vēsturisko personāžu vietā varētu būt kaut vai jebkurš kaimiņš, jo tas, kas tur tiek aprakstīts, parasti ir kkāds elementārs, fizioloģisks līmenis un emocionāli notikumi, kas nav vietas vai personas īpaši, taču "īpašumu" tam visam piešķir šie vēsturiskie keč-vārdi kā Elizabete I vai Katrīna II, Bovuāra un Sartrs. Nu, lūk, tās grāmatas neko nedz pievieno, nedz atņem vēsturiskajam materiālam, tās drīzāk ir kā drēbes, kuras katrs lasītājs var pielaikot sev un sajusties 'īpašs', nu, ka viņš vai viņa ir svarīgas ģimenes vai ietekmīgu cilvēku loka iekāres objekts etc. Nu, pašamierināšanās stāstiņi, kā jau teicu. (Neizturami besīgi, ja ir gribēts tikt pie kāda laba materiāla par tēmu)
Tjūdōru dinastija:
 |
|