| why do avarage moral people do disgusting, wicked things |
[Jan. 3rd, 2012|09:11 am] |
pēdējā laikā es sastopos ar vienu lietu gana daudz un gana it kā civilizētu cilvēku izpildījumā, proti, ka ļaudis pilnīgi nekritiski atstrādā diezgan aizskarošus stereotipus, tb. vai nu dirš par "māmiņām, kas izaudzina memļakus" un otrs par "vecajām tantēm", kas vispār ir visa pasaules ļaunuma un stulbuma sakne. Būtu labi, ja viņu nebūtu. Bet, kamēr tās negrasās izzust, tad vismaz var viņas apsmiet.
un es tiešām nesaprotu. Vientuļie tēvi ir tas, ko visi apbrīno un par ko sajūsminās, nevienā brīdī neapšauba viņu spējas izaudzināt, piemēram, meitas. Kurpretī sievietes, kas ir vai nu izvēlējušās vai palikušas vienas pašas audzināt savus bērnus (īpaši jau dēlus, bet ar meitām arī nav labāk - izaug vīriešnīstošas čūskas), tiek sodītas par to (tip., Tavs bērns izaugs lupatu, noziedznieku vai vēl tur ko ne, un pie tā būsi vainīga tieši tu!). Ja pirmajā gadījumā dezertējusī māmiņa tiek uztverta kā kkāda prātam neaptverama anomālija, tad dezertējis tētiņš ir tik normāla norma, ka nevienam vispār neizraisa nekādas emocijas un, kad kāds jāvaino pie grūti audzināma bērna, tad tā ir māte, kas ir palikusi, nevis tēvs, kura nav. Tāda tā kā asimetrija sanāk, ne? Dzimumā balstīta (so much for līdztiesība). "Normāla" bērna izaudzināšana ir daudz un dažādu faktoru nosacīta, līdz ar ko, piemēram, man šķiet, ka daudz ko dotu arī negruzīt, nebiedēt un nesodīt cilvēkus par viņu dzimumu un kkādu senilu dzimuma atribūtu iemiesošanu vai neiemiesošanu.
un par tām vecajām sievietēm vispār sviests. Apsmiet viņu izskatu, apsmiet viņu ieradumus, apsmiet viņu pārliecības vai rīcības pamatojumus. feministiskojušās jaunākās paaudzes iedo bietē tādam Bojāram vai līdzvērtīgiem tipiņiem, kamēr veco laiku kundzītes, kuru menopauzētā dzīve varbūt praktiski ir neatkarīga, bet domās vēl mēdz uzplaiksnīt sentimenti par ballēm ar galantajiem kavalieriem, ir labs mērķis, lai sodītu par frustrāciju, kas ir uzkrājusies saistībā ar atbrīvoto sieviešu dienām un darbiem. pretī nespirinās vai dara to vāji, neko atņemt vai neiedot nevar, tb., nav nekāda svara varas attiecībās! (ja sieviešu gadījumā var iesmiet par sazvanīšanos ar draudzenēm, kafijošanu un bluciņošanu, iešanu uz nacionālajiem teātriem, tad kādi ir veco vīru atribūti? it īpaši tie, par kuriem var paņirgāties? Pagaidām izskatās, ka veci vīrieši eksistē tikai kā grupa iekš "pensionāriem", kas izdara nepareizās izvēles vēlēšanās, visādi citādi viņu nav (galīgi fanātiskā gadījumā varētu sākt murgot par to, ka sievietes dzen vīriešus kapā, tamdēļ viņi līdz vecumam nemaz nenodzīvo)) |
|
|