| |
[Dec. 21st, 2011|02:46 pm] |
|
Ja līdz šim mans the ultimate Latvijas postmodernisma piemērs bija grupas "ornaments" vizīte Irānā, kur tautu meitas un dēli pilnā uzkabē griež danci uz Bābeles kleķa būdiņu jumtiem, fōnā skanot Boney-M "Rivers of Babylon", tad kopš vakardienas šo godpilno vietu ieņem bērnudārza eglītes pasākums. Pēc-pārdomās secinu, ka varbūt to tiešām ir vērts saukt par "eglītes" pasākumu, nevis ziemassvētkiem, prātā paturot šo "eglīti". Jo tur bija viss, sākot ar saulgriežiem, bētlemes silīti un mūsu glābēju, humōru par padomju ziemassvētku vecīšu tradīciju un tajā ieturēto koķetēšanu ar audzinātājām u.t.t., u.t.jp. |
|
|
| |
[Dec. 21st, 2011|03:25 pm] |
un vēl ir tā, ka, tad kad pieteicās E, tas es priecājos par 2 lietām: ka varēšu brīvprātīgā piespiedu kārtā iziet cauri visai skolas mācību vielai, kas, ja netiek regulāri trenēta, no atmiņas izzūd gana ātri, kā arī, ka varēšu nodarboties ar rokdarbiem, darinot visādus tos bērnudārza svētku tērpus a ļa lācīši un ezīši etc., jo bērnībā man pašai brīži, kad mamma lādēdamies sēž pie šujmašīnas uz darina man vāverausu cepuri, ir bijuši vismīļākie. Bet te nu bija, kad E iet dārziņā, vienmēr palaižam garām ziņu par nepieciešamību pucēties kādā tērpā, kā rezultātā E parasti ir vienīgais bērns grupiņā, kas tēlo sniegpārsliņu vai kurmju ģimeni, tērpies tkreklā un trenuškās. betbetbet, mācoties no vecajām kļūdām, šoreiz pati pamanījos uzprasīt, kas un kā, vai nav jāpucējas un uzzinu, ka, jā gan, tajā pašā dienā ir paredzēts tapt par rūķiem. Tad nu pa galvu pa kaklu izkāšam šādas tādas humpalbodes, kur nekā nav, audumu veikalus, kur arī nekā nav un tad ķeramies pie plāna C, kas ir braukt pie vecvecākiem uz tālo galu pašarīt pa antresolu, jo, kā jau jūs to varētu būt ievērojuši, padomju laikus piedzīvojušiem ļaudīm antresolos ir atrodams VISS un kas pārsteidzošs vēl klāt. sakomplektējām rūķu izejamo kārtu ar visu atsperu cepuri (lai turētos gaisā) un pati pēdējā brīdī, cīnoties ar negulētas diendusas nomiedzi, sataisīju visa tērpa hailaitu - Maxximā pirktās tumšzilas samta mājas čības pārvērtās par īstenām rūķu čībiņām, tiklīdz tika apšūtas ar vecvecāku mājas vannas istabā nospertu plastmasas efeju pušķīti. mājinieki, protams, izsmēja, bet dārziņā aizgāja gana labi :D
nākamreiz, NĀKAMREIZ es pati sašūšu riktīgu, labu svētku tērpu. noteikti! |
|
|
| |
[Dec. 21st, 2011|05:33 pm] |
|
es, piemēram, gribētu, lai ļaudis jaungadā (jaungads foršāks par Zvsētkiem) apmainītos ar pašdarinātām lietām. piemēram, to 2.50 šampūnu un avon ziepju vietā es būtu superpriecīga saņemt kādu smilšērkšķu vai arōniju sīrupa pudeli, marinētu gurķu trīslitreni vai tomātus želejā. mājas darinājums kudiš atšķiras no veikalā iepērkamajiem, man pašai laika nav neko tādu taisīt, bet zinu, ka citām saimniecēm ir savas 'firmas receptes' etc. vēl visādus zīmējumus un līmējumus, ko ierāmēt un gaitenī pie sienas (tās, kas pa ceļam uz tuļiku) piekabināt, kkādas manā īpašumā neesošas fotogrāfijas no kopējiem pasākumiem, adījumus un tamborējumus, izšuvumus, pērļojumus, cakotas salvetes no vecmāmiņu krājumiem, kas pašiem nav vairs vajadzīgi u.t.t., u.t.jp. ko nu katrs prot. |
|
|
