| |
[Oct. 19th, 2011|05:10 pm] |
es domāju, ka Latvijai veltīto tagu man vajadzēs pārsaukt no 'aizspogulijas' uz 'Šervudas mežu', jo, tiklīdz izdomā visādas izdzīvošanas stratēģijas un pielāgojies dzīves kāpumiem un kritumiem, tā valsts atkal ir atradusi jaunu veidu kā nolikt tevi uz lāpstiņām uz izdrāzt. Piemēram, pirms gada čortojos par Latvijas valsti un Rīgas satiksmi in particular saistībā ar nepieciešamību mērot no manas ikdienas trajektorijas tālu prom neceļos esošas vietas, lai kundzīte pie datora ar vienu klikšķi padarītu mani atkal tiesīgu pirkt studentu braukšanas biļetes, abet, lai dzīve pārāk salda un viegla neliktos, šodien dabūju piedzīvot, ka klikšķa vietā (sveikts digitālais gadsimt, netā papildināt savu personalizēto viedkarti nav iespējams jau kuro gadu, lai gan RS mājas lapa ziņo, ka šis pakalpojums ir testa režīmā (līdz aizpagājušā gada maijam)) mani nosēdina un liek aizpildīt 2 blankas (kopā 4 lpp), kur līdz ar pašu viedkarti un studenta apliecību līdzi ir jābūt arī pasei, kā arī šo ahūno procedūru liek veikt ekstra besīgs RS darbinieks, kurš, nevis vnk informē, ka, lūk, ir šāda procedūra, bet rindā sēdošajiem (tajā skaitā man) ne visai patīkamā tonī noprasa: "nu, ko neraksti?" un visi kā viens, protams, ka 'es neko, man tik pagarināt studentu biļeti' un jams ar triumfējošu nīgrumu iespiež rokā to blanku kaudzi, kas tagad jāaizpilda.
es, piemēram, visu uzmanīgi aizpildu, nesu pie viņa turpināt procedūru (apsargs vēl nosaka, tip, viņš jau tā pimpis, bet šodien jau no paša rīta ekstra nīgrā kondīcijā, jesss), abet jams pat neskatoties pašķir lpp nr. 2.5 kkur pa vidu ieliek ķeksīšus un atkal ne visai patīkamā tonī sūta mani sēdēt atpakaļ pie 'tizlajiem pasažieriem', aizpildīt kārtīgi. Abet es jau arī neir malējais, saku, pagpag, abet te skaidrgaiši stāv rakstīts, ka jāaizpilda pieņēmējam, tb., viņam, nevis man. Jams atbild, ka tā, tip, drukas kļūda un jāaizpilda ir man. Es savukārt ka hui man drukas kļūda, rakstīts, ka viņam, tad bļaģ lai pilda nahuj viņš vai arī labo pats nost un dajoš man salabotu blanku. Jams demonstratīvi izsniedz man pildspalvu, saka, izlabo pati un ej sēdi, aizpildi kā nākas. Uz ko es saku, no-no-no buddy, vai nu tu labo, vai arī es nekur nekustu-sēžu te un aizpildu un tu gaidi, kamēr es to izdaru (jo tur tiešām 3 rindiņas ar pases datiem jāieraksta, nekā pārāk daudza). Tad nu sēdēju, rakstīju, šic gaidīja, pēc 4 lpp nodošanas izdarīja maģisko kliklik ar peli un es atkal biju braucoša studenta kārtā. Protams, īblis kko indīgi par savas pildspalvas atpakaļ dabūšanu burkšķēja un pēc tam piepisās, ka man karte tāda apbružāta, čeholiņā jāliekot, uz ko es atbildēju, ka nuja, bļaģ, es taču to lietoju, nevis ierāmētu uz kamīna dzegas turu, tā kā paši ražot izturīgākas pa tiem valsts dotētajiem miljoniem varētu etc. un vispār noslēgumā, pusceļā prom gana labi nedzirdēju visu, ko viņš tur saka, tamdēļ mani vairākkārtējie "ko? ko? ko?" sāka izklausīties pēc diršanās. Ļoti labi.
vienu vārdu sakot, besis un nogurums riktīgs pēc šīs procedūras. Ja citās vietās valsts un pašvaldību uzņēmumi kalpo sabiedrībai, tad RS dara visu iespējamo, lai viņu pakalpojumus ļaudis izvēlētos tikai galēja izmisuma un citu variantu neesamības gadījumā. Vai arī, ja pat tad nelietos, gan jau atradīs veidu, vajadzīgās sviras u.c., lai tomēr vardarbīgi piespiestu to nabaga cilvēku. Gluži kā Šērvudā Robina Huda laikā... Jo, piemēram, iespēja atteikties no savu datu ieskaitīšanas kopējā pētījumu pūlā nebija, bija tikai iespēja atteikties no braukšanas kartes (tb., neparakstīt papīru) etc. etc. |
|
|