| |
[May. 29th, 2011|11:20 am] |
Bijām ciemā pie visforšākajiem Latvijas vīndariem. Viņiem ir "Le grand Noir" jeb "lielais melnais" ar aroniju ķerkariņu zīmolā :D un "Rūgtā dzīve" no pīlāžiem, kur uz aizmugures etiķetes ir mūsu dižo dzejdaru Ziedoņa un vēl kkāda otra rindas par dzīvi un tā, dzira dalās divās apakšzortēs, bet visforšākais ir ābolītis, kuram etiķete ir kā pienākas ar visu "chateau" virsū, vien chateau prototips ir turpat jūrmalas māju pudurī eksistējošais malkas šķūnītis ar piebūvītēm :D. Bet pa šiem gadiem nostāvējies riktīgi labs..
Kamēr sievas aprunāja jaunākos paņēmienus bērnkopībā, vīri, kolektīvi sasēduši pie macbooka, centās enerģētiski uzlādēt vīnu Kašpirovska virtuālajā seansā :D Man šķiet, seanss nebija īsti veiksmīgs, jo nekādus pārāk noderīgus solījumus vīndarības sakarā nedzirdēju, totoies "šodien tūkstošiem sieviešu dzemdēs bez sāpēm", "kritīsies asinsspiediens vai tiem, kuriem tas ir zems - pakāpsies", rokas netrīcēs (šitas vēl varbūt varētu kvalificēties alko procedūras sakarā), nestostīsies, vēders izies labi etc.
Pēcāk olimpiskais badmintona mačs, kas ātri vien kļuva par disciplīnu "badminotns ar šķēršļiem" jeb vietā un nevietā skraidošiem bērniem, līdz kulminēja Parolimpiskajā disciplīnā ar rožkrūmos krītošiem spēlētājiem, volāniņu vietā pretiniekam aizmestajām raketēm un visādām citādām ar alkohola lietošanu, protams, pilnīgi nesaistītām izpausmēm. Tad runāja Zatlers. Šoreiz runa tika gaidīta, jo, lai arī parasti tiklīdz Zatlers paver muti, tā sabeidz Ziemassvētkus u.c. jaukus pasākumus, tad šajā gadījumā pasākuma sākumā tika uzrīkots totalizators ar likmēm un, protams, pl 21:00 visi cītīgi klausījās rezultātu (no visiem klātesošajiem viens bija arī uzvarētājs..).
atpakaļceļā iegriezāmies pie pils, bet ap to laiku tur sērsa vien kādi divdesmit cilvēki, no kuriem arī bariņš krieviski runājošu vidējās paaudzes ļaužu. Ziņas šodien nedz lasīt, nedz skatīties negribas, bail, ka "politologu" u.c. kompetento ļaužu komentāri gadīsies tikpat debili, kā pēc 13.janvāra pasākuma. viva la resistance! |
|
|
| |
[May. 29th, 2011|11:56 am] |
|
abet šodien mums būs kultūras programma ar brīvdabas koncerts Saulkrastu estrādē: "Edgara Liepiņa piemiņas koncerts „Dzied' ar mani tautu meita”. mīlu mazpilsētu kultūras pasākumus, īpaši brīvdabas. |
|
|
| |
[May. 29th, 2011|10:52 pm] |
Edgara Liepiņa piemiņas koncerts Saulkrastu estrādē bija kaut kas prātam neaptverams. Manas acis, to skatījušas, vairs nevar pavērst redzēto par neredzētu; dzīve vairs nekad nebūs tāda, kā līdz šim. Jāsāk ar to, ka pēc manām domām Edgars Liepiņš bija ļoti neglīts drausmīgi jēlu peršiņu cepējs (varbūt draudzība ar Bukovski būtu viņu radikalizējusi līdz kādam interesantam līmenim, bet tā kā šī draudzība bija maz iespējama un realitātē tā arī nekad nenotika, tad Liepiņa peršiņas tālāk par pāķisku jēlumu tikušas nav); tad nu pirmais pārsteigums ir aicinājums celties kājās un godināt šo "ģeniālo traģikomiķi". Laudis ceļas. Lai nu būtu. un tad sākas. Žoržs Siksna savā skaļajā un griezīgajā balsī pamanījās šo dziesmu izpildīt nacionālajā umpapā ritmiņā, noslēgumā viņš prezentēja savus "skolniekus", kas visi kā viens tādi žoržika "mini me", nepatīkami un žēl skatīties, laikam šī ir tā "skatuve", kuras dēļ pamest savu bērnu (jo Mākslinieks nevar but ģimenes cilvēks) un sievu pielikt pie buktu gludināšanas un apkaklīšu stīvināšanas (jo atļauties apkalpotāju nevaram, bet uz skatuves nekārtīgs iet nedrīkst).
Tālāk ļoti daudz improvizētu joku (arī par aktuālo politisko situāciju, kā nu bez tā, žurka kornēlija gandrīz vai) haltūrā-atbraukušo-teātra-ļaužu izpildījumā. Ākstīšanās un ampelēšanās (pat skaidrīte krāniņa un mildiņa nabiņa dzīvajā bija...) un tā šķībgreizā dziedāšana, bet ļaudis! vecie līdz ar pirmajām taktīm šūpojas līdzi, piesit ar kāju, sirdīgi krata ritmā sirmo pačku; dzied un jūt līdzi arī vietējā jaunatne dermantīna jakās, ieželētiem matiem un saskrāpētās sportistu saulenēs (+beibes krāsotiem/balinātiem matiem un hey!sexy! drānās). Bet visam pāri tās jaunās sievietes un vīrieši, kas sabraukuši savās krutajās (arī apvidus) mašīnās, velk laukā spogulenes un filmē/fočē to visu.
un tā tālāk un tā joprojām. ir izdevusies ļoti piepildīta diena un, kā jau teicu: mana dzīve nekad vairs nebūs, kāda bijusi.. |
|
|