| |
[May. 19th, 2011|08:33 am] |
sen, sen, sen, sen atpakaļ, kad mēs te ēsām zemenes un tukšajos plastmasas trauciņos bērām zemi un sējam: es rukolu un baziliku, cienītais mentha piperita un tabaku (no kuras rudenī varēs labākajā gadījumā vienu pīpi uztīt, bet mērķis it kā esot visādus knaušus no loga atbaidīt, lol). Kā rezultātā raķešsalāti tiešam ir sava vārda cienīgi, jo jau trešajā dienā bija dīgsti pāris centimetru garumā ar kolektīvi paceltās zemes virskārtu augšā kā garozu :D pikantā garša dievīga.
mājas svētība varētu piedāvāt papildus paklpojumu - augu specijālists-dizainers izbrauc uz pakalpojuma ņēmēja hazendu un nokonsultē, kurā vietā un kā būtu kuri augi vislabāk izvietojami, lai tiem stress, sirmi mati un sūdīga gremošanas sistēma nerastos. un pēc tam - gadījumā, ja ir nepieciešamas izmaiņas, piem., plaukti kkādā stūrītī vai iepiekaramas, atbalstošas etc. konstrukcijas - nodrošinātu arī to. (Protams, par velti (haha!) :D) |
|
|
| "kultūras vēstneši" pliku dirsu miljonāri |
[May. 19th, 2011|02:20 pm] |
No vienas puses tā "pievienotā vērtība", ko Latvijā rada kultūra nav vis nekāda vērtība, kas ir pievienota, bet gan vnk nesamaksātās naudas par intelektuālo darbu (jo jāmaksā maketētājiem, tulkiem un galdniekiem, kuru darbu var skaidri redzamās/aptautsāmās "vienībās" saskaitīt, stundās izmērīt). Tā nu arī Latvijas nacionālais mākslas muzejs krīzes apstākļos piedāvā ne tikai ziedot kolekcijas papildināšanai (bļaķ, sarunā ar Alfōru, ka tas nevis Purvīšbalvas ārtistam 10 000 uz rokas izsniedz, bet gan iedod muzejam, kurš iepērk darbus no uzvarējušā ārtista pa šo summu... u.t.t., u.t.jp.) nodarboties ar brīvprātīgo darbu, kura ietvaros idejas vārdā var darīt sekojošas lietas:
1) vēstīšana par muzeju – informācijas izplatīšana par muzeju un tā organizētajām aktivitātēm mutiski, elektroniski un jebkādā citā veidā pēc saviem ieskatiem;
2) dažādi rakstu un / vai grafikas darbi datorā (MS Office, CorelDraw, AdobePhotoshop u.c. grafikas programmas) uz vietas muzejā vai sev vēlamā vietā;
3) nelieli tulkošanas darbi muzeja interneta mājaslapas uzlabošanai un izglītības programmu attīstīšanai (ātra rakstītprasme krievu valodā);
4) komunikācija ar apmeklētājiem – asistēšana muzeja uzraugiem, asistēšana un dalība izglītības programmās;
5) jaunu ideju piedāvāšana un dalība to realizēšanā (pasākumi, piedāvājumi tūristiem u.tml.);
6) dažādi „darāmie” darbiņi – kārtošana, nešana, papīru griešana u.tml.;
7) fotografēšana, filmēšana, dziesmas, dejas un citas prasmes – muzeja atraktivitātes veicināšanai.
Man, piemēram, dažas tur šķiet gana konkrētas lietas, kur ir nepieciešamas prasmes un zināšanas, līdz ar ko kkā obidna būtu nesaņemt nekādu atlīdzību par savu laiku un darbu (eksistē punktu sistēma, kur gada beigās var dabūt kādu, punktu daudzumam atbilstošu "pateicību")
No otras puses, piemēram, ja kādam mājās ir skolnieks saprātīgajā vecumā, kuram manāmi interesē kultūras un mākslas lietas, tad gan tā ir laba iespēja dabūt pirmo pieredzi. Ņemot vērā, ka pienākumu intensistāte nebūs supermilzīga un viss notiek uz brīvprātīgas izvēles pamata (var arī kko neizvēlēties..)... pašam interesanti, vecākiem prāts mierīgs, ka aktivitāte nav krimināla. Vienīgais, beigās ne tikai elektroniskajos medijos, bet arī valstiskās, lielās institūcijās Latvijā viens no driving-forces būs child labour. |
|
|
| |
[May. 19th, 2011|04:14 pm] |
|
Es šobrīd ļoti gribētu noskatīties šo filmu (kuras man, protams, kā parasti nav). Taču tā vietā piebeigšu šito. Dzīve tāda. |
|
|
| |
[May. 19th, 2011|09:40 pm] |
vakardienas pozitīvā daļa bija Maskavas žīdiņš, kas par savu draudzību ar Iļju Kabakovu pie improvizēta pusdiengalda fraņču uzkostuvē stāstīja (offt., abet jūs zinājāt, ka Ernsts Ņeizvestnijs vēl joprojām dzīvs! hau kūl iz zet?!); uz beigām iestādījumā ievēlas saujiņa pavecāku fraņču kungu, tik atbilstoši stereotipiem, cik nu vien var būt, no aizkrāsnes iznāca īpašnieks un visi draudzīgi bučājās un runājās franciski; grupiņas sastāvā bija arī tas foršas krievu aktieris, kura vārdu es tagad nevaru atcerēties, un arī precīzi filmu nosaukumi galvā nestāv, bet nu populārs un smuks, cik nu pārtikuši, kopti un ar dzīvi apmierināti slāvu vīrieši var izskatīties īsi pirms tā brīža, kad iestājas vecuma uzburbums un viss cits, kas slāvu vīriešiem uz vecumu atgadās.
negatīvā daļa bija rīkotāju labi iecerētais oficiālā pasākuma neoficiālais noslēgums, kas droši vien visiem patika un labi ka tā, bet man atrasties vietā, kur apkārt blisinās jaunas un vecas Pulkinenas, Grūtupi un pie galda sēž Demakovas, rada nepārvaramu vēlmi nograuzt sev ķepiņu un mukt pēc iespējas ātrāk un tālāk prom. ko es arī 5. sekundē darīju. :* |
|
|