|
May. 19th, 2011|09:40 pm |
vakardienas pozitīvā daļa bija Maskavas žīdiņš, kas par savu draudzību ar Iļju Kabakovu pie improvizēta pusdiengalda fraņču uzkostuvē stāstīja (offt., abet jūs zinājāt, ka Ernsts Ņeizvestnijs vēl joprojām dzīvs! hau kūl iz zet?!); uz beigām iestādījumā ievēlas saujiņa pavecāku fraņču kungu, tik atbilstoši stereotipiem, cik nu vien var būt, no aizkrāsnes iznāca īpašnieks un visi draudzīgi bučājās un runājās franciski; grupiņas sastāvā bija arī tas foršas krievu aktieris, kura vārdu es tagad nevaru atcerēties, un arī precīzi filmu nosaukumi galvā nestāv, bet nu populārs un smuks, cik nu pārtikuši, kopti un ar dzīvi apmierināti slāvu vīrieši var izskatīties īsi pirms tā brīža, kad iestājas vecuma uzburbums un viss cits, kas slāvu vīriešiem uz vecumu atgadās.
negatīvā daļa bija rīkotāju labi iecerētais oficiālā pasākuma neoficiālais noslēgums, kas droši vien visiem patika un labi ka tā, bet man atrasties vietā, kur apkārt blisinās jaunas un vecas Pulkinenas, Grūtupi un pie galda sēž Demakovas, rada nepārvaramu vēlmi nograuzt sev ķepiņu un mukt pēc iespējas ātrāk un tālāk prom. ko es arī 5. sekundē darīju. :* |
|