| |
[Nov. 15th, 2010|12:19 pm] |
manā autobusā vienmēr brauc 2 tantes. Viena iekāpj matīsa tirgus rajōnā un tik nenormāli smird pēc zivīm, ka ļaudis parasti nepakautrējas aizsēsties no viņas projām. Es pailku, kaut kā aizskaroši šķita tā vnk sēsties prom, ja cilvēks smird pēc sava nebūt ne negodigā darba, jo visādi citādi kundzīte eleganta, vienmēr atturīgi un gaumigi ģērbusies, bantītē sakniebtas lūpiņas, labi veidots deguns, uzacu loki un plakstiņi tik aristokrātiski, nedaudz nogurums.
otra tante ir tāda, ka ilgu laiku man mēle niezēja pajautāt, vai viņa ir tante vai onkulis īsti. Jo no vienas puses stūrainais augums un vīrišķā sejas forma, atkāpušies mati un manāmi skūtā mute tomēr ir tādi tā kā vīrišķības atribūti, kurpretī lūpas vienmēr krāsotas spilgti sarkanas un manierēs vairāk vijīgums un sievišķība. vasarā staigāja baltā žaketē ar atlocītām piedurknēm, kas arī ir tāds īsti nevar zināt. Ziņkārība pārstāja mocīt tad, kad dzirdēju viņas balsi - ļoti jauka un sievišķīga, īsta balss. tagad tikai gribas kkā darīt viņai zināmu, ka nav ko mocīties, aiziet uz lāzerepilāciju un uz visiem laikiem tik vaļā no liekā apmatojuma uz sejas un pierakstās pie endokrinologa uz kādu hormonu terapiju, ja jau tomēr par to sievišķību tik ļoti trīc. bet tā, laikam, es darīt nedrīkstu, vai ne |
|
|
| baudas un semantiskā slodze |
[Nov. 15th, 2010|11:17 pm] |
| [ | music |
| | alarm will sound - blue calx | ] |
esmu pateicīga padomju laikiem, ka to dēļ granātāboli šķiet tik īpaši.
veids, kā atlec miziņa, kā sadalījušās sēkliņu daiviņas, kā sagūlušas pašas sēkliņas, tās izlobot, sulas pilna mute, tek pa pirkstiem |
|
|