| |
[Nov. 2nd, 2009|04:39 pm] |
|
sēdēju ceļos sašļukušās zeķbiksēs savā bibliotēkā starp saviem snaudošajiem bomžeļvīriņiem. Ēdu kotelšmaizītes un lasīju par to, kā pēc I Pasaules Kara strauji attīstījās protēžu industrija un vīri nāca mājās pa pusei lelles un kā Tristanam Tz. un Pikābijam tas esot dikti paticis. Šausmīgi neērti apavi, nevarēju ērti nosēdēt, bija jāiet prom mājās. mājās kā mājās. |
|
|
| |
[Nov. 2nd, 2009|06:11 pm] |
redziet, mūsu ierakumi visai maz interesējas par ēdienu un arī gatavo ātri un pavirši, tāpēc lepoties ar grandiozām receptēm nesanāk, bet - surpraiz surpraiz - šodien no rīta, metot visus pārpalikumus kopā bļodā a ļa 'salāti', sanāca tīri tā neko.
smalki rīvēts burkāns
smalki rīvēts ķirbis
kubiņos sagriezts ābols
grauzdētas saulespuķu sēklas
granātābola sēklas
(bērnam pielikām ari kukurūzu klāt, lai saldāk)
nekādas garšvielas, nekādas mērces. sweet
granātābols, šķiet, kļūs man mīļāks nekā dzērvenes (par brūklenēm gan vēl jāpadomā). |
|
|