| |
[Oct. 12th, 2009|11:25 am] |
|
humpalbožu spožums un posts ir tas, ka šmotkas vairs netiek liktas kasstēs, kur katrs apmeklētājs (visdrīzāk gan apmeklētājA) pēc savas sirds patikas, atbilstoši cenu līmenim (jo uz kastēm vienmēr bija ar žut sākušu flomīti uz papīrlapas uzšņāpta cena, tur, 0.05Ls, 20 sant. vai tml.) var izkašņāties un izrakāties, ceļot laukā visādus, viņprāt, dārgumus un tādējādi apmierinot arī mazo eksotisko exploreri sevī. Veicīši, kuros bija tikai galdi un šmokas grādām sakrāmētas uz tiem, bija vēl lieliskāki. taču tagad, kad visus tos bumbuļainos džemperus un izsēdētās-dirsas-un-ceļu bikses sakarina uz pakaramajiem, ka ne rīta ne vakara nevar saprast (vienas preces dažādus izmērus taču nevar dabūt, nafig tad mocīties ar 'izlikšanu apskatei') un nekas cits neatliek kā pieturēt naudiņu un doties ieprikties uz 'normāliem', 'civilizētiem' veikaliem, ik pa brīdim, tiesa, slīgstot nostaļģijā un svēti ticot, ka ir tādas 'mazpilsētu humpalas' kkur Latvijas nomalēs, kur vecās labās zeltabožu tradīcijas un tikumi tiek turēti vēl godā. |
|
|
| |
[Oct. 12th, 2009|07:22 pm] |
kad bariņš jaunu ērzeļu visiem pa priekšu iesvempjas sab.transp., demonstratīvi sasēžas tā, ka visas vecās tantiņas un onkulīši stāv smuki rindiņā kājās un tad vēl beigās mēģina ar tevi koķetēt... ar sirpi pa pautiem jums, bļe, nevis savu vārdu nosaukt.
(Ir tāds viens ļoti neglīts vecums jauniem vīriešiem, tāds, padsmit gados, kad vairs nav bērns, jo ķermeņa aprisēs jau ir lasāmas nākotnes vīrišķās potences, taču smadzenes vēl cāļa izmērā, pumpas uz vaigiem un nespēja tikt galā ar saviem ķermeņa sekrētiem.) |
|
|