| nedaudz par to pašu |
[May. 19th, 2009|12:08 am] |
|
Vietā, kurā man šodien nācās darboties tiek piekopta tā stulbā tradīcija klausīties mūziku visiem dzirdamā skaļumā, kas šodien - saistībā ar gados vecāka 'DJ' nokļūšanu pie ruļļiem - pārtapa radio un īpaši radio ziņu pārraižu klausīšanā. Nu vo. pa starpu ziņām un māmiņklubu raidījumiem skanēja arī Tompsona "Krustpunkti". Par eiroparlamenta vēlēšanām - tā teikt, samesti visi kandidāti vienā ringā un atstāti savā starpā noskaidrot uzvarētāju. Bļļļēēēēē, tāāāādi lohi. Godīgi sakot, pat es ar savām neesošajām zināšanām varētu pārliecinošāk uzstāties. uzsitās asinis par to lēto demagoģiju un acīm redzamo nekompetenci (pasakiet, lūdzu, viņiem, ka visi klausītāji nav auni!!!!), biju nolēmusi iznīcinoši nomaķugāties tetan, taču tagad izskatās, ka man ir citas - un labākas - lietas darāmas, tāpēc teikšu, ka ir totāli sūdīgi. Neviens neko tā arī nav ne no kā mācījies. Balsošu par Krastu. Jo - skatot visus minprežus kopā - viņš (un varbūt tagadējais) bija vienīgais, kas manī neraisīja izteiktu vēlmi paņemt sūdainu mietu un domās zvetēt un zvetēt un zvetēt viņu nosti. Kā arī viņš vienīgais savā runā bez tuftas varēja arī nosaukt konkrētas EU instances, konkrētas procedūras un konkrētus faktus konkrētu jautājumu risināšanā, atšķirībā no citiem, kas dirsa par to, kā "mēs tuvināsim EU un tautu un veicināsim sapratni", pēc tam piebisltot, ka īstenībā jau viņi ar to arī tā nodarbojas, bet, ja ievelēs, tad nodarbošoties vēl intensīvāk. fak jū |
|
|
| female |
[May. 19th, 2009|08:56 pm] |
ko nu dirš tās tantīties mammīšu raidījumos, ka ar pareizu elpošanu dzemdības var pārdzīvot kā nieku. Dzmedības bļe bija visneizturamisāpīgākais ever pasākums, kam es esmu gājusi cauri un visas pareizās elpošanas beidzās kaut kur pirmās nodaļas pusceļā. man šķiet, ka tupus uz grīdas ar bļaušanu būtu bijis daudz, daudz vieglāk, nekā visās tajās civilizētajās pōzās ar ieelpa-izelpa, izelpa, izelpa, pamasētt pleciņus, pamasēt krustiņus.
Vai nu jāņem atsāpinātājs vai arī tiešam jābūt kaut kādam indiešu jōgam, lai ar elpošanu vien cauri tiktu.... |
|
|
| |
[May. 19th, 2009|10:10 pm] |
Mūsu māja sāk pārvērsties par jauniešu namu. Apakšā tāda menedžeru tipa blondīnīte ievākusies. Virs mums sportiska brunetīte, blakus - divi tuctuc džeki. Pie mājas (nolauzt-prasīties-augstumā) uzstādīta kamera, tā kā puiši brauc ar baigo sporta convertable zilizilā krāsā. Smieklīgi tikai, ka to vienu mašīnu abi dala uz diviem.. ķiķiķi... Kā viņi uz divus kvartālus attālo rimčiku brauc - pa Kazarmu ielas miroņgalvas bruģi tādā gaitā, ka radās doma pieskriet, iespert po to lēzeno dupsi un aizlaisties - tāpat nepanāktu, vāģis jasaudzē!
paldies dievam pirmajā stāvā pusmūža plikpaurains kungs dzīvo, kas vakaros iet laukā uzsmēķēt. Vismaz kaut kāda māju sajūta... |
|
|